Politiķis norādīja, ka Latvija viena pati nevar glābt "Krājbanku" jau tā ievērojamās budžeta konsolidācijas dēļ. Iemaksājot bankas pamatkapitālā trūkstošos 100 miljonus latu, būtu jāveic valsts budžeta konsolidācija par šādu pašu summu, kas neesot iespējams.
Reirs norādīja, ka bankas akcionāri esot pēdējie rindas galā uz līdzekļu atgūšanu. "Akcionāri nekā nedabūs, bet par pārējiem - noguldītājiem - būs jācīnās," teica Reirs. Politiķis atzina, ka aktuālākās problēmas būs uzņēmumiem un pašvaldībām, kas bankā turējuši savus līdzekļus, tomēr pie šī jautājuma tiekot strādāts un Valsts kase atsevišķām pašvaldībām piešķīrusi kredītlīnijas.
"Atklājām to, ko nedomājām atklāt," medijiem sacījis Lietuvas Bankas priekšsēdētājs Vits Vasiļausks. Bankas īpašumi no gandrīz astoņiem miljardiem litu (1,6 miljardiem latu) esot samazinājušies līdz 3,4 miljardiem litu (693,6 miljoniem latu). Esot pazuduši noguldījumi par 600 miljoniem litu (122,4 miljoni latu) ārvalstu bankās, investīcijas Kaimanu salu fondos - par 550 miljonu litu (112,2 miljoniem latu). "To vienkārši nav," teicis Vasiļausks.
Kā ziņots, Latvijas amatpersonas iepriekš apgalvoja, ka augstā līmenī risina sarunas ar Lietuvu, lai tā glābtu
"Snoras" banku un arī tās meitasuzņēmumu AS "Latvijas Krājbanka".