Pirmdienas rītā, dodoties uz darbu, vairāki simti rīdzinieki dāvanā saņēma Latvijas lauku labumus - bioloģiskajās saimniecībās audzētus kāpostus. Sociālās kampaņas Nāc sāc zaļot! ietvaros notikušās akcijas mērķis bija rosināt pilsētniekus aizdomāties, ka ar pavisam vienkāršām lietām var uzlabot un saudzēt apkārtējo vidi, dot labumu vietējai ekonomikai un dzīvot veselīgāk, portālu Diena.lv informēja Brīvības un solidaritātes fonds.
Nepilnas stundas laikā pie Laimas pulksteņa rīdziniekiem tika izdalītas vairāk nekā 300 kāpostgalvas. Kopā ar kāpostgalvām rīdzinieki saņēma informāciju par kampaņu Nāc sāc zaļot!, aicinājumu apmeklēt mājas lapu www.nacunsac.lv un aicinājumu mainīt savu ikdienu – rīkoties videi draudzīgi un ilgtspējīgi. Daudzi pilsētnieki bija patīkami pārsteigti par šo nelielo dāvanu un deva solījumus dzīvot zaļāk.
"Mēs vēlamies, lai Latvijā cilvēki uzturā vairāk lietotu vietējos produktus, īpaši dārzeņus. No tā būtu ne vien dubults, bet pat trīskāršs efekts. Pirmkārt, mēs ekonomiski palīdzētu Latvijas tautsaimniecībai – un tas nozīmē, ka sev pašiem. Ja pērkam vietējo produktus, tad nauda paliek vietējā ekonomikā, rada jaunas darba vietas, papildina valsts un pašvaldības budžetus. Otrkārt, patērējot vietējos produktus, mēs saudzētu vidi. Jebkurš produkts, īpaši tāds, kam varam savā apkārtnē atrast aizstājējus, kas tiek vests no tālām zemēm, rada būtisku piesārņojumu tieši transportēšanas procesā. Tāpat, izvēloties savā uzturā vairāk lietot dārzeņus, mēs samazinām resursus, kas tiek patērēti pārtikas ražošanas procesā. Piemēram, gaļas saražošanā tiek patērēts pat desmitkārtīgi vairāk resursu nekā saražojot bioloģiskus dārzeņus. Treškārt – ēdot dārzeņus, it īpaši tādus, kas audzēti izmantojot bioloģiskas metodes, tādējādi mēs rūpētos par savu veselību," sacīja Nāc sāc zaļot! kampaņas vadītājs Ansis Dobelis.
Kampaņa Nāc sāc zaļot! notiek projekta "Latvijas zaļās tautsaimniecības potenciāls – Ziemeļeiropas prakses izmantošanas iespējas un šķēršļi" ietvaros. To organizē Brīvības un solidaritātes fonds ar Ziemeļu ministru padomes un Eiropas progresīvā izpētes fonda atbalstu.