Pētījumā noskaidrojies, ka pastāv atšķirības starp Rīgu un citiem Latvijas reģioniem, piemēram, bērnam no Saldus rajona ir 4,16 reizes lielākas izredzes nomirt nekā bērniem no pārējās Latvijas.
Pētījuma dati atklāj, ka Latvijā 2011.gadā bija 9,3 perinatālās mirstības gadījumi uz 1000 jaundzimušajiem, pērn šis skaits bija 8,2 gadījumi uz 1000 jaundzimušajiem.
Saskaņā ar apkopotajiem datiem 2010.gadā Rīgā perinatālajā periodā bija miruši 43 bērni, Liepājā - astoņi, četri šādi gadījumi reģistrēti Daugavpilī un Jūrmalā, Rēzeknē un Jēkabpilī - 3 gadījumi, Ventspilī un Jelgavā - divi, bet Valmierā 2010.gadā nav reģistrēts neviens perinatālās mirstības gadījums.
Visvairāk perinatālās mirstības gadījumu 2010.gadā fiksēti 22.-27.grūtniecības nedēļā un sākot no 37.grūtniecības nedēļas, kad katrā no šiem periodiem fiksēti 50 gadījumi. Vismazākais perinatālās mirstības rādītājs bija 34.-36.nedēļā - 19 gadījumi. Kopumā 2010.gadā perinatāli mirušo skaits bija 157 un tas ir par 52 gadījumiem mazāk, nekā 2009.gadā.
Viena no pētījuma autorēm Rīgas Dzemdību nama galvenā neonatoloģe Ilze Kreicberga uzsver, ka, lai mainītu esošo situāciju saistībā ar bērnu miršanu perinatālajā periodā, nav nepieciešams milzīgs ieguldījums, jo jau esošajā sistēmā ir iespējams sakārtot daudz lietas, kas mazinātu bērna bojāejas iespējas perinatālajā periodā, informē projekta Izglābsim 100 bērnus projekta pārstāve Kristīne Liepiņa.
Tāpat Kreicberga uzskata, ka svarīgi ir izglītot un informēt topošās māmiņas, lai viņas pilnvērtīgi varētu sekot līdzi bērniņa labsajūtai.
Pētījuma laikā arī ir izstrādāti ieteikumi dzemdību palīdzības iestāžu darbības uzlabošanai un diagnostikas pilnveidošanai.
"Mirstības rādītājus veido dažādu apstākļu kopums, ko var mainīt, ja tiek saņemts valstisks atbalsts, un pastāv izpratne, ka vienā gadā zaudēt 100 bērnus Latvijai ir ļoti daudz," uzsver neonatoloģe. Perinatālais periods ir no 22.grūtniecības nedēļas līdz 6.pēcdzemdību dienai.