Patlaban Tallinā uz vienu iedzīvotāju ir 1,27 kvadrātmetri biroju platības, Viļņā - aptuveni 0,8 kvadrātmetri, bet Rīgā - tikai 0,57 kvadrātmetri biroju platības uz vienu iedzīvotāju.
Tāpat Rīga no Tallinas un Viļņas atpaliek, arī rēķinot biroju platības uz katriem 1000 eiro no iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju. Patlaban Tallinā pēc šī rādītāja ir 44 kvadrātmetri biroju platības uz 1000 eiro no IKP, Viļņā - 30 kvadrātmetri, bet Rīgā - 24 kvadrātmetri.
Molders skaidroja, ka biroju platībai Baltijas galvaspilsētās vēl būtu jāpalielinās, jo tā ievērojami atpaliek no citu Eiropas pilsētu rādītājiem. Piemēram, Varšavā ir 2,5 kvadrātmetri biroju platības uz vienu iedzīvotāju, Berlīnē - 5,3 kvadrātmetri, Helsinkos - 6,1 kvadrātmetrs, Amsterdamā - 7,3 kvadrātmetri.
Molders sacīja, ka Rīgā ir arī augstākais brīvo biroja platības īpatsvars starp Baltijas valstu galvaspilsētām. Rīgā brīvi ir aptuveni 8% no biroju platības, Tallinā - 5,5%, bet Viļņā 2,1%.
Molders norādīja, ka viens no traucēkļiem biroju tirgus attīstībai Rīgā ir augstais nekustamā īpašuma nodoklis, kas sasniedz 1,5% no īpašuma tirgus vērtības. Šādā gadījumā ienākuma procentam no īpašuma būtu jābūt vismaz par 1% lielākam nekā Tallinā, taču ienākumi no īpašumiem ir līdzīgi visās trīs Baltijas galvaspilsētās, Rīgā tas ir tikai nedaudz lielāks.