Ar protesta palīdzību tiek paustas prasības globālajām un valsts iekšējām problēmām klimata jautājumos. Oglekļa dioksīda emisijas turpina strauji pieaugt ar iepriekš pieņemto Parīzes klimata līgumu 2016. gadā. Zinātnieki vēsta, ka tuvākajās desmitgadēs pasaulē līdz 170 miljoniem cilvēku būs jāmaina dzīvesvieta temperatūras paaugstināšanās radītu plūdu dēļ, kas veicinās arī populāciju samazināšanos augu un dzīvnieku sugām. Jau šobrīd jūras velšu un zivju patēriņš pasaulē samazinās tikai tāpēc, ka to vairs nav pietiekami un audzēšanas apstākļus nodrošināt ir aizvien grūtāk.
Latvijā notiek strauja dabas resursu iznīcināšana. Par strauju tiek izmantoti agrikultūras resursi bez atjaunošanās tautsaimniecībā, ko veicina biznesa interešu spiediens. Novecojusi tehnoloģija darbam ar naftu Rīgas ostā, zemākais zinātnes finansējums Eiropas Savienībā un koku samazināšanās balstoties uz informāciju par izcirsto un iestādīto daudzumu. Un tās ir tikai pāris problēmas, kur politiskais atbalsts vēl joprojām ir nepietiekams.
Gatavojoties gājienam, tiks organizēta arī plakātu darbnīca. Tā norisināsies 20. maijā no plkst. 17.30 līdz 20.30 Kaņepes Kultūras centra augšējā stāvā. Šis gājiens ir turpinājums iepriekšējiem Fridays For Future Latvia rīkotajiem protestiem. Šī gada 15.marta klimata gājiens pulcēja ap 650 dalībnieku un 12. aprīļa Baltijas Klimata ceļa akcijai pie Ministru kabineta pievienojās ap 250 cilvēku.
Fridays For Future ir starptautiska kustība, kuras aizsākumi meklējami 2018. gada augustā, kad zviedru skolniece Grēta Tunberga trīs nedēļas pēc kārtas katru skolas dienu sēdēja pretī Zviedrijas parlamentam, protestējot pret valdības rīcības trūkumu saistībā ar klimata pārmaiņu krīzi. Klimata pārmaiņas kļūst par tematu, par kuru runā ne tikai zinātnieki un organizācijas, bet arī jaunieši un skolēni, pēdējos mēnešos izejot ielās un protestējot.
Arturs Priedītis
Irlielāmērāticams
ļuļa