"Demokrātiskā valstī deputātam ir tiesības uzdot tik daudz jautājumu, cik nepieciešams, kamēr deputāts ir guvis pārliecību, ka attiecīgais domes lēmums tiks pieņemts atbilstoši normatīvo aktu prasībām un sabiedrības interesēs," norādīts vēstulē. Rīgas vicemērs Andris Ameriks (Gods kalpot Rīgai) Dienai teica, ka cīņai par demokrātiju ir pamats, bet arī te esot jāsaskata robežas. "Atnāk no Saeimas uz Rīgas domi tribīnes aktieri [Vilnis] Ķirsis un [Mārtiņš]Bondars un saprot, ka te ir niša, kur var vingrot pirms Saeimas vēlēšanām. Manuprāt, tas bija jāregulē," skaidroja Ameriks. Viņš norādīja, ka jautājumu uzdošanas ilgums un skaits nevienā likumā nav noteikts, bet to nevarot izmantot, lai politisko procesu padarītu par izrādi. Jautājumu uzdošana Rīgas domē bija viens no opozīcijas politiskajiem ieročiem, lai piespiestu koalīciju tajā ieklausīties un pievērstu uzmanību pašvaldībā notiekošajam.
Rīga piespiež reaģēt
VARAM asā reakcija sekoja tikai pēc tam, kad Nila Ušakova (Saskaņa) vadītā Rīgas dome veica vairākus grozījumus pašvaldības nolikumā, nosakot arī to, ka par katru darba kārtības punktu viens deputāts var uzdot tikai trīs jautājumus. Iepazīstoties ar lielo pilsētu nolikumiem, redzams, ka tieši tāda pati kārtība ir arī Rēzeknes pilsētas domē. Pagājušā gada nogalē veiktās izmaiņas Daugavpils domes nolikumā ir ļoti līdzīgas tam regulējumam, kāds ir Liepājas domē. Tas noteic, ka sēdes vadītājam ir tiesības pārtraukt jautājumu izteikšanu ziņotājam, ja to uzdošanas ilgums par vienu lēmuma projektu kopā pārsniedz desmit minūtes.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 5. marta, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
Zuze
Jūrmalā ir īsta kārtība
lats