Latvijas Sporta muzeja ēku, kas atrodas Vecrīgā, Alksnāja ielā 9, tās īpašniece Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno pārdot. Kad tas varētu notikt un kas notiks ar muzeju, kura krājums vērtējams 1,5 miljonu eiro apmērā, skaidras atbildes nav. IZM sola nesasteigt lēmumu par atsavināšanu un tuvākos trīs gadus adresi nemainīt. Apstākļus sarežģī arī tiesvedība ar pagrabtelpu nomnieku – Rīgas Ebreju reliģisko draudzi, kas savulaik šo namu pārdeva IZM.
Ielāps sporta budžetam
Sporta muzejs kopš tā dibināšanas 1990. gadā ir radis mājvietu Alksnāja ielas 9. namā. Līdz 1997. gadam telpas tur tika īrētas, bet pēc tam IZM šo ēku iegādājās muzeja vajadzībām (Zemesgrāmatā tas uzrādīts kā īpašnieks). Par ministrijas pārdošanas plāniem muzeja darbinieki nebija informēti, un šī negaidītā ziņa radīja satraukumu par to, kas notiks ar bagātīgo krājumu (tajā ir ap 50 000 vienību), jo tam vajadzīgas atbilstošas telpas un glabāšanas apstākļi.
Kā iespējamās vietas, kur varētu pārvietot muzeju, tiek minēts Daugavas stadions un jaunā sporta spēļu halle, taču muzeja vadība apšauba to piemērotību šim mērķim. Saeimas Pieprasījumu komisijā, kur pēc Nacionālās apvienības (NA) deputātu iesnieguma tika skatīts šis jautājums, Jānis Vitenbergs (NA) norādīja, ka, apmeklējot muzeju, pats pārliecinājies – darbinieki neko nezina, kas ar muzeju, kurš nesen akreditēts līdz 2029. gadam, notiks, kad ēka tiks pārdota. No IZM saņemts skaidrojums, ka šāds solis plānots, jo trūkst naudas budžetā. Taču tad viņam rodas jautājums – vai ir paredzēts finansējums, lai pārceltos uz jaunām telpām un tur iekārtotu ekspozīciju? Vai tikai nebūs tā, ka nekāda ieguvuma no tā nebūs, jo ēku nāksies pārdot zem tirgus vērtības?
Ēkas kadastrālā vērtība, kā IZM uzrādījusi, ir 300 000 eiro, bet iespējamā pārdošanas summa tiek lēsta ap pusmiljonu eiro. Taču neatkarīgi nekustamā īpašuma eksperti uzskata, ka "tādai ēkai tādā atrašanās vietā cena varētu būt ne mazāk kā miljons eiro". Tas, J. Vitenberga vārdiem sakot, rada "kaskādi ar jautājumiem", tostarp par tiesvedības procesu ar nomnieku, proti, vai tas neierobežo pārdošanas iespējas un cenu? Ir pat bažas, vai tiesvedība nav mākslīgi radīta, jo nomas līguma termiņš iet uz beigām (tas ir līdz 2027. gadam). Nebrīnītos, ja izrādītos, ka citu pircēju nebūs un tikai nomnieks "būs potenciālais precinieks". Par šo lietu IZM diemžēl nav sniegusi atbildi, tāpēc to vēloties saņemt sēdes laikā.
Meklēs piemērotāku vietu
IZM parlamentārais sekretārs Dāvis Mārtiņš Daugavietis (Jaunā Vienotība – JV) norādīja, ka bija pārāk maz laika, lai sagatavotu pieprasīto informāciju, taču varot apgalvot, ka ministrija negrasās likvidēt muzeju, bet ir apņēmības pilna pilnveidot to. "Muzejs bija, ir un būs!" viņš uzsvēra. Pārdošana tiek izskatīta tikai kā iespēja, kā kompromiss sarunās ar Finanšu ministriju, kas uzdevusi IZM meklēt veidus, kā papildināt sporta budžetu.
D. M. Daugavietis atgādināja, ka kopš 2023. gada ir iesākts Sporta muzeja reorganizācijas process, ko iesāka iepriekšējā ministre Anda Čakša (JV). Neesot tiesa, ka muzeja darbinieki neko nezināja par to, jo pats toreiz apmeklējis muzeju un runājis par iespējamo pārcelšanos uz citām telpām kādā no Nacionālajam sporta centram piederošajām ēkām. Tās varētu būt jau iepriekšminētajā Daugavas stadionā vai sporta spēļu hallē. D. M. Daugavietis esot nesen pats runājis ar muzeja direktori, kura apliecinājusi, ka aizbraukusi un aplūkojusi uz vietas šīs telpas – piemērotākas tās, viņasprāt, būtu sporta spēļu hallē.
"Tas, ka muzejs atrodas Vecrīgā, teorētiski ir laba lokācija, taču ne tajā daļā, kur ir lielākā cilvēku plūsma. To rāda arī 2024. gada dati: tie liecina, ka muzeju kopumā apmeklējuši 4264 cilvēki, no tiem 1582 – Muzeju naktī. Tas nav tāds skaits, kāds būtu vēlams, to atzīst arī sporta nozares pārstāvji, tāpēc būtu labāk, ja muzejs tiktu pārvietots tur, kur apgrozās vairāk cilvēku," teica D. M. Daugavietis, piebilstot, ka pašreizējās telpas nespēj kvalitatīvi parādīt sporta vēsturi. Trūkst vietas un speciālo skapju, kur izvietot materiālus. Tāpat tās neatbilst vides pieejamības prasībām.
Tiesvedība ir apturēta
Runājot par nama iespējamo pārdošanu, D. M. Daugavietis uzsvēra, ka viss tiks darīts atbilstoši procedūrai. Sākot no Ministru kabineta lēmuma projekta sagatavošanas un ēkas nodošanas Valsts nekustamajiem īpašumiem, kas tad veiks kvalitatīvu izvērtējumu, tostarp nosakot sākotnējo tirgus vērtību. Tad arī būs redzamas iespējamās darījuma summas. Protams, grūti prognozēt, cik liela būs potenciālo pircēju interese. Ēkai paredzēts noteikt apgrūtinājumu – muzejam jāpaliek šajās telpās vismaz trīs gadus. Tas tiktu darīts tādēļ, lai nebūtu pārmetumu, ka kaut kas tiek darīts sasteigti. Ir skaidrs, ka pārcelšanās un ekspozīcijas iekārtošana prasīs laiku un līdzekļus. (2026. gadā IZM budžetā nav atvēlēta atsevišķa summa šim mērķim.)
Lai gaisinātu visu veidu bažas, IZM ir izveidojusi darba grupu, kuras uzdevums ir izstrādāt muzeja attīstības stratēģiju. To vadīs IZM valsts sekretāra vietnieks sporta un jaunatnes jautājumos Edgars Pukinskis, un tajā uzaicināta piedalīties arī muzeja vadītāja Agra Brūne.
Attiecībā uz tiesvedību – pagājušā gada martā, kad mainījās IZM politiskā vadība, Juridiskajam departamentam tika uzdots izvērtēt visas lietas, kurās ministrija ir iesaistīta, sacīja D. M. Daugavietis. Viens no tiem bija jāšanas sporta centrs Kleistos, un tur situācija ir atrisināta. Muzeja gadījumā tiesvedība ar ebreju draudzi ir apturēta un tiek meklētas izlīguma iespējas. Taču tas nav saistīts ar ēkas pārdošanu.
J. Vitenbergs gan neslēpa šaubas, ka šādi apgrūtinājumi kā tiesvedība atbaidīs potenciālos pircējus un, visticamāk, iespaidos arī cenu: «Ja līgums bija spēkā 30 gadu un tas beidzas nākamgad, bet te pēkšņi sākas tiesāšanās par neizpildītu līguma punktu (23 000 eiro zaudējumiem) – tas neizskatās nopietni. Drīzāk tas šķiet tā – ja nomnieks pirks šo īpašumu, tad nekādas pretenzijas pret viņu nav.» D. M. Daugavietis gan iebilda, ka tiesvedība starp IZM un ebreju draudzi rit kopš 2023. gada un tā nav par ēku, līdz ar to viņš mudina nesaistīt šīs divas lietas un nemeklēt sazvērestības teorijas tur, kur to nav. Viņš arī paskaidroja, ka tas nav vienīgais IZM nekustamais īpašums, kas netiek pilnībā izmantots un kura atsavināšana tiek apsvērta, jo tam ir pietiekami augsta nekustamā īpašuma vērtība. Tādi esot, piemēram, Mežaparkā.
Komisijas sēdes noslēgumā deputāti noraidīja NA pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei (JV) un IZM par ieceri pārdot Sporta muzeja ēku.