Sanāksmē Rinkēvičs aicināja ES dalībvalstis sniegt visu iespējamo politisko, militāro, humāno un finansiālo atbalstu Ukrainai. Viņš uzsvēra, ka Latvija atbalsta Ukrainu Eiropas integrācijas un reformu procesos.
Ministrs norādīja, ka nekavējoties ir jālemj par turpmāko praktisko, tai skaitā makrofinansiālo, ES atbalstu Ukrainai un jāveido ilgtspējīgas ES atbalsta sistēmas.
Viņa ieskatā, svarīgi ir arī steidzami un iekļaujoši attīstīt globālu koordinācijas platformu. Ministrs izteica Latvijas atbalstu ES Ārlietu padomes lēmumam par ES Militārās atbalsta misijas Ukrainai darbības uzsākšanu un par specializēto Eiropas Miera mehānisma pasākumu apstiprināšanu 16 miljonu eiro apmērā.
Rinkēvičs norādīja, ka ES ir jāturpina politiskais, ekonomiskais un diplomātiskais spiediens pret Krieviju, tostarp stiprinot sankcijas. Viņš uzsvēra, ka Krievijas pilna mēroga iebrukuma rezultātā līdzšinējais ES un Krievijas attiecību pamats ir zudis.
"Atgriezties pie iepriekšējām attiecībām nebūs iespējams, tādēļ ES ir jāmaina paradigma attiecībās ar Krieviju. Atturēšanai, stratēģiskajai neatkarībai no Krievijas un noturības stiprināšanai jābūt ES politikas pamatā. Ir jāstiprina Krievijas kaimiņvalstu noturība," akcentēja Rinkēvičs.
Sanāksmē notika arī diskusija par Rietumbalkāniem, jo īpaši par gaidāmo ES un Rietumbalkānu samitu, kas šā gada 6.decembrī norisināsies Albānijas galvaspilsētā Tirānā.
Latvijas ārlietu ministrs akcentēja, ka Krievijas karš Ukrainā ir izgaismojis Rietumbalkānu reģiona ievainojamību un no jauna iezīmējis ES paplašināšanās procesa ģeopolitisko un stratēģisko nozīmi. Krievijas kara seku mazināšanai ir svarīgi stiprināt ES un Rietumbalkānu sadarbību un turpināt iekļaut reģiona valstis ES iniciatīvās. Taču no visām reģiona valstīm tiek sagaidīta ES vērtībām atbilstoša rīcība. Piemēram, Bosnijai un Hercegovinai jāīsteno Eiropas Komisijas novērtējumā noteiktās reformas, lai virzītos uz priekšu ES integrācijas ceļā.