Plāns paredz četrus darbības virzienus: uzlabot ES institūciju spēju atpazīt, analizēt un atmaskot dezinformāciju; veicināt koordinētu un vienotu reakciju uz dezinformāciju; mudināt privāto sektoru, t. sk. IT kompānijas un sociālās platformas, cīnīties pret dezinformāciju; veicināt sabiedrību izpratni un noturību pret dezinformāciju, t. sk. atbalstot analīzi un pētniecību.
Ministrs vērsa uzmanību, ka hibrīdais apdraudējums prasa integrētu pieeju, tāpēc ES un NATO ir jāstrādā kopā. Šim nolūkam ir cieši jāsadarbojas NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centram Rīgā ar Eiropas Izcilības centru cīņai ar hibrīdo apdraudējumu Helsinkos.
Latvijas ārlietu ministrs pauda stingru atbalstu ES Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas darbam, kas pašlaik strādā vairākos virzienos, proti, informē par prokremlisko dezinformāciju pret ES un veic tās atspēkošana, kā arī atbalsta Austrumu partnerības valstu mediju vides stiprināšanu.
Tāpat ministri pārrunāja arī ES un Arābu valstu līgas sadarbību, un notika diskusija par ES attiecībām ar Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju (ASEAN), gatavojoties ES-ASEAN valstu ārlietu ministru sanāksmei, kura notika pēc padomes sanāksmes.
ES-ASEAN sanāksmē apsprieda reģionālo drošību Āzijā un Eiropas kaimiņu reģionos, kā arī diskutēja par tādiem globāliem izaicinājumiem kā klimata pārmaiņas, starptautiskais terorisms, jūras drošība un kiberdrošība.
bet
Priecīgs Paskaidrojums
Kārklu vācietis