Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, sanāksmē izskatīja Zviedrijas prezidentūras prioritātes, tostarp 9.februāra un 10.februāra ārkārtas Eiropadomes sagatavošanas jautājumus. Notika arī diskusija par ES un Lielbritānijas attiecību aktualitātēm.
Sanāksmē Rinkēvičs izteica Latvijas atbalstu 9.februāra un 10.februāra ārkārtas Eiropadomes secinājumu projektam. Ministrs atkārtoti pauda nostāju, ka ir jāsniedz viss nepieciešamais atbalsts Ukrainai. ES ir jāturpina politiskais, ekonomiskais un diplomātiskais spiediens pret Krieviju.
Tāpat ES ir jāpauž vienota nostāja, lai nodrošinātu atbildību par agresijas noziegumu pret Ukrainu, izveidojot īpašu tribunālu, kā arī jāatbalsta starptautiska centra agresijas nozieguma izmeklēšanai, lai apkopotu un saglabātu pierādījumus, izveide. Jāizstrādā vienota ES pieeja Krievijas iesaldēto aktīvu konfiskācijai un novirzīšanai Ukrainas atjaunošanā.
Notika viedokļu apmaiņa par šī gada 1.februārī publicēto Eiropas Komisijas (EK) paziņojumu par Zaļā kursa rūpniecības plānu nulles emisiju laikmetam. EK to prezentē kā iespējamo ES atbildi izaicinājumiem ekonomikas un konkurētspējas jomās, kā arī iespēju būt inovāciju līderiem ceļā uz klimatneitralitāti.
Latvijas ārlietu ministrs atzina, ka EK piedāvātais Zaļā kursa rūpniecības plāns ir izvērtēšanas vērts, tomēr nav pilnīgs. Piemēram, konkrēti soļi tiek piedāvāti tikai valsts atbalsta noteikumu mīkstināšanas jomā, tādējādi būtu jānodrošina līdzsvarotāka un mērķētāka pieeja.
Sanāksmes laikā Latvijas ārlietu ministrs informēja par Baltkrievijas režīma izvērsto hibrīdkaru pret Latviju, Lietuvu un Poliju, aicinot modernizēt ES migrācijas politiku un cīnīties pret migrāciju kā hibrīdkara elementu. Tādēļ ir vienlīdz svarīga nozīme sadarbībai ar migrantu izcelsmes un tranzīta valstīm, lai turpinātu cīnīties ar migrācijas cēloņiem, migrantu kontrabandu un instrumentalizāciju, kā arī uzlabotu sadarbību atgriešanas jomā.