Premjers pastāstīja, ka abas minētās iestādes atbalsta šo virzību.
"Meklēsim, kā lietderīgāk izmantot līdzekļus un kā īstenot labāku kontroli pār bankām un ekonomikas mugurkaulu kopumā," pauda politiķis.
Nacionālās apvienības politiķe Ilze Indriksone (NA) skaidroja, ka politiķi ir apņēmības pilni vērtēt FKTK un Latvijas Bankas funkciju apvienošanu, saglabājot būtiskas atšķirības lēmumu pieņemšanā. "Cerams, ka lēmums nodrošinās virzību uz finanšu tirgus attīstību, ne tikai kontroli," pauda deputāte.
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāts Gatis Eglītis akcentēja, ka šis jautājums vēl tiks skatīts parlamenta Budžeta komisijā, pieļaujot, ka komisijā izskanēs gan daudz iebildumu, gan arī jautājumu. "Piemēram, par to, vai esošajam Latvijas Bankas prezidentam ir pietiekamas zināšanas, lai uzraudzītu banku nozari. Tas viss būs jāvērtē," teica Eglītis.
Jautāts, vai varētu tikt apsvērta jaunas vadības iecelšana apvienojamajā institūcijā, Kariņš pauda, ka tas netiekot paredzēts, jo īpaši ņemot vērā, ka abu minēto iestāžu vadītāji ne tik sen ar pārliecinošu balsu vairākumu tika apstiprināti amatos. Premjers skaidroja, ka jautājums ir par funkciju un atbildības sfēru sadalīšanu.
Kā ziņots, FKTK pievienošana Latvijas Bankai būtu loģisks finanšu sektora kapitālā remonta noslēgums, iepriekš aģentūrai LETA pauda ministrs Jānis Reirs (JV).
Finanšu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē sadarbībā ar Latvijas Banku un FKTK sagatavotu izvērtējumu par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai.
Pēc ministrijā skaidrotā, ieguvumu un risku analīze apstiprina, ka FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir jēgpilna, jo tās rezultātā veidojas sabiedriskais ieguvums. Vienlaikus identificētie riski ir pārvaldāmi, īstenojot attiecīgus risku ierobežošanas pasākumus, tostarp atbilstošu pienākumu, tiesību un atbildības sadali.
(papildināta visa ziņa)
Kroks
Apvienošanu jāturpina
Dostojevskis