Viņa skaidroja, ka kavēšanās notiek dažādos līmeņos. Visām valstīm esot viens skats uz konkrēto projektu, taču atšķirīgi uzskati, kā konkrēti to ieviest. Vienošanos plānots panākt vasaras sākumā. Viņa arī atzina, ka nedaudz jau bija aizkavējusies arī kopuzņēmuma izveide. Patlaban jau tiekot izsludināti pirmie kopuzņēmuma iepirkumi, kuri gan sākotnēji vairāk saistīti ar juridiskajiem pakalpojumiem un izpētes procesiem.
Komentējot pašreizējā satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) neviennozīmīgos izteikumus par projektu, Rubesa norādīja, ka būtiskākais esot fakts, ka šo projektu atbalsta visa valdība. Vienlaikus gan amatpersona izrādīja neizpratni par šādiem komentāriem. Kā ziņots, Augulis iepriekš izteicies - ja Rail Baltica dzelzceļa līnijas projektam nebūtu tik vērienīga Eiropas finansējuma un tas būtu jādotē, tad būtu jādomā par tā realizācijas lietderību.
Patlaban būtiski esot veikt aprēķinus, lai saprastu, vai projekts atmaksāsies, stāstīja Rubesa. Rūpīgi pētījumi tikšot veikti šogad un nākamgad, kad arī būšot konkrētāki dati par projekta ekonomisko izdevīgumu. Vienlaikus Rubesa akcentēja, ka projekta izdevīgumu apliecinot jau 2011.gadā kompānijas AECOM veiktais pētījums.
Rubesa Saeimas komisijas sēdē informēja, ka 15 gadu laikā trijās Baltijas valstīs plānotas investīcijas piecu miljardu eiro apmērā un galvenais mērķis ir nodrošināt pasažieru kravu plūsmu ziemeļu-dienvidi virzienā, kā arī uzlabot kravu plūsmu austrumu-rietumu virzienā. Plānots, ka Baltijas valstīs 2030.gadā apkalpos 12,9 miljonus tonnu kravu gadā, bet 2014.gadā - 15,8 miljonus tonnu gadā. Plānots pārvadāt arī piecus miljonus pasažieru gadā, un no tiem 70% būtu Baltijas valstu iedzīvotāji.
Kā lielāko izaicinājumu projekta realizācijā Rubesa minēja iepirkumu vadības caurskatāmību un profesionālu uzraudzību. Patlaban vēl nav panākta vienošanās, pēc kādiem principiem iepirkumi tiks uzraudzīti, taču galvenais kritērijs esot Eiropas Savienības iepirkumu nosacījumu standarts, kas spēkā stāsies šī gada aprīlī. Gan Rubesa, gan Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands neslēpa, ka visgrūtāk panākt vienošanos ir tieši Lietuvas puses nostājas iespaidā. Kā skaidroja Rubesa, Eiropā valstu kopuzņēmumu pieredze ir ļoti dažāda un līdz šim nevar minēt neviena perfekta kopuzņēmuma pieredzi.
Kā uzskata Rubesa, projekta realizācija būtu ekonomiski izdevīgāka, ja liela daļa iepirkumu būtu vienās rokās, nevis trīs vai četrās. Piemēram, dzelzceļa signalizācijai esot jāstrādā kā vienam veselumam, turklāt plašākos iepirkumos varot rēķināties arī ar zemākām cenām.
Rubesa atgādināja, ka projektu 85% apmērā finansē Eiropas Savienība, bet pārējie 15% būs jāsedz Latvijas pusei. Vienlaikus precīzus aprēķinus, cik no valsts puses būs jāmaksā, viņa nesniedza. Paredzēts, ka pasažieru vilciens brauks ar ātrumu 240 kilometri stundā, bet kravu - 120 kilometri stundā.
Rubesa skaidroja, ka pagaidām nav zināms, kas pēc infrastruktūras izbūves organizēs vilcienu kustību, taču atzina, ka vislabākais variants būtu, ja to Baltijas valstīs apkalpotu viens operators. Viņa arī uzsvēra, ka par projektu interesējas arī Polija un Somija. Pēdējā nopietni analizējot iespēju celt tuneli savienojumam ar Tallinu.
Kā ziņots, 2014.gadā valstij pilnībā piederošā SIA Eiropas dzelzceļa līnijas kļuva par dibinātāju un akcionāru Baltijas valstu kopuzņēmumā AS RB Rail, iegūstot proporcionāli vienādu akciju daļu ar Lietuvas un Igaunijas akcionāru jeb 33,33% akciju. Uzņēmuma valdes loceklis ir Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands.
Pērn augusta beigās Eiropas dzelzceļa līnijas pamatkapitālu palielināja par 680 000 eiro līdz 1 360 000 eiro, lai nodrošinātu Latvijas līdzdalību RB Rail atbilstoši akcionāru līgumam.
10.jūlijā Eiropas Savienības dalībvalstis apstiprināja projektu sarakstu, kuriem piešķirams finansējums saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI), tostarp arī "Rail Baltica" projektam. "Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā Latvijai Brisele piešķīrusi 238 miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai.
Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020.gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā.