Redzams, ka atteikšanās no visas Afganistānas teritorijas kontroles vienlaikus, koncentrējot galveno darbību daudzos svarīgos reģionos un pilsētās, nesusi pozitīvu rezultātu. Afgāņi un koalīcijas spēki turpina apkopot spēkus Afganistānas dienvidos, vienlaikus paplašinot drošības zonu Helmandas upes ielejas ziemeļos, Kandahārā, Kabulā, Mazārešarīfā, Herātā, visgarām Baglānas-Kundūzas koridoram un tuvumā maģistrālajam lielceļam Ring Road, kas pēc pabeigšanas apjozīs visu Afganistānu. Daudzi no šiem reģioniem jau ir pietiekami droši, piemēram, Kabula, kurā dzīvo piektā daļa visas valsts iedzīvotāju. Stabilitāte šajās pilsētās un reģionos, kas gan nav pasargāti no atsevišķiem uzbrukumiem, afgāņiem un koalīcijas spēkiem dod iespējas veltīt lielāku uzmanību austrumiem, kur gaidāmas smagas cīņas. Atskatoties uz islāmistu kaujinieku veiktajiem uzbrukumiem, piemēram, Kabulā, būtu jāatzīst, ka to skaits patiesi nav bijis liels. Acīmredzot radikālās kustības atbalstītāju tur nav daudz. Turklāt uzbrukumu un terora aktu novēršanā liela nozīme ir pašu afgāņu drošības spēkiem.
Tie, protams, vēl nav sagatavoti atbilstošā līmenī, taču jau tagad afgāņu karavīri un policisti īsteno daudz dažādu operāciju, bet koalīcijas spēki viņiem palīdz vienīgi ar padomiem un tehnisko atbalstu. Afgāņu spējas ir pieaugušas, lai gan joprojām ir daudz trūkumu, tomēr viņiem jau ir nodota atbildība pār vairākām valsts teritorijām, un tas, visticamāk, apliecina jaunu prasmju apgūšanu. Tas vieš cerības, ka 2014. gadā tiks pabeigta koalīcijas spēku izvešana no Afganistānas. Tomēr jau tagad izteikts viedoklis, ka pēc tam valstī varētu palikt amerikāņu sevišķo uzdevumu vienības. ASV būtu jāpalīdz ar izlūkošanu, aviāciju, medicīnisko evakuāciju un ātrās reaģēšanas spēkiem, kamēr šīs spējas varēs nodrošināt afgāņi paši.