Rūdolfa Meroni treknie gadi – beigušies

Atklāts gan paliek jautājums, kā tagad notiks pārņemamās mantas inventarizācija un vai ir cerības kaut ko atgūt, ja izrādīsies, ka mantas vērtība glabāšanas laikā katastrofāli mazinājusies.

Varēja nomainīt jau sen

Rīgas apgabaltiesa skaidro, ka šāda lēmuma pieņemšana tiesvedības laikā kļuvusi iespējama pēc tam, kad pirms pusotra mēneša stājās spēkā izmaiņas Kriminālprocesa likumā, kas noteic, ka tiesa drīkst pieņemt lēmumu par arestētās mantas vai lietiskā pierādījuma glabātāju arī pēc tiesas izmeklēšanas pabeigšanas. Patiesībā gan jau pirms astoņarpus gadiem Latvijas valstij bija visas iespējas Aivara Lemberga krimināllietas ietvaros arestēto mantu – lielākoties dažādu pašmāju un ārzonas uzņēmumu kapitāldaļas – un tās apsaimniekošanu uzticēt nevis Ventspils mēra bijušajam juristam, vēlākajam šīs lietas galvenajam lieciniekam Meroni, bet gan pašas valsts struktūrai.

2011. gada nogalē Ministru kabinets (MK) pieņēma jaunus noteikumus par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu, kuri radīja juridisko bāzi iespējamai arestētās mantas glabātāja un pārvaldītāja nomaiņai. Jaunais regulējums paredzēja, ka arestēto mantu, kuru nevar atstāt glabāšanā tās īpašniekam vai lietotājam, viņa ģimenes loceklim vai citai fiziskai vai juridiskai personai, glabā Nodrošinājuma valsts aģentūra. Valda Dombrovska (JV) valdība šos noteikumus pieņēma laikā, kad notika apvērsums vienā no Ventspils ''atslēgas'' tranzītuzņēmumiem – a/s Ventbunkers, tam uz brīdi izslīdot no Meroni kontroles. Tieši saistībā ar iespējamo nepieciešamību glābt situāciju tad arī steidzami tika sameklēts šāds risinājums.

Piesedzēji augstos amatos

Šajā laikā jau ilgāk nekā trīs gadus spēkā bija Ģenerālprokuratūras 2008. gada lēmumi, ar kuriem kriminālprocesa ietvaros sākotnēji tika uzlikts arests Lembergam un abiem viņa bērniem piederošajām patiesā labuma guvēja tiesībām virknē uzņēmumu, bet pēc tam arests viņa meitas patiesā labuma guvēja tiesībām tika noņemts.