Tomēr, pirms nopūsties, ka biržas spekulanti izputinās nākotnes sirmgalvju uzkrājumus, jāpatur prātā, ka pensiju uzkrājumu veidošana notiek uz samērā konservatīviem pamatiem. Proti, vismaz fondēto pensiju sistēmā lielākā daļa ieguldījumu tiek balstīta uz finansiāli stabilu valstu fiksēta ienesīguma vērtspapīriem, kuru cena tradicionāli sāk augt brīdī, kad akciju un citu riskantu ieguldījumu tirgos sāk augt spriedze, lasāms otrdienas, 6.oktobra, avīzē Diena.
Ja paraugāmies uz otro pensiju līmeni pēc ienesīguma šā gada 25. septembrī, par salīdzinoši respektablu ienesīgumu pēdējos 12 mēnešos var uzskatīt tādu, kas svārstās apmēram 1,5%-2% koridorā, un tikai vienam pensiju plānam ienesīgums pārsniedz šo robežšķirtni, atskaites periodā sasniedzot 2,69%. Šāds sniegums ir krietni sliktāks nekā, piemēram, pirms trim mēnešiem. Tad četriem no 20 otrā pensiju līmeņa plāniem 12 mēnešu ienesīgums atradās virs 5% atzīmes, turklāt vienam bija lielāks par 7%, savukārt vēl septiņiem ieguldījuma plāniem gada ienesīgums bija 3-5% robežās.
Neskaidro finanšu tirgus situāciju šobrīd vēl nevajadzētu uzskatīt par signālu, lai sāktu drudžainas darbības attiecībā uz pensiju plānu maiņu. Tas, ko, iespējams, ar uzkrājumiem vajadzētu darīt patlaban, ir raudzīties uz iemaksām tajos finanšu produktos, kur apjomu iespējams izvēlēties pašam. Ja konkrētā finanšu produkta vērtība ir vairāk orientēta uz riskantākiem ieguldījuma veidiem, piemēram, akcijām, uzņēmumu un pārejas ekonomikas valstu parāda vērtspapīriem, tad sliktos laikos ieguldījumu apjomu var samazināt, bet palielināt brīdī, kad situācija fondu tirgos sāk uzlaboties. Tāpat uz konjunktūras maiņu finanšu tirgos, iespējams, vajadzētu reaģēt tiem, kam pensionēšanās vecums jau ir pie durvīm.
Visu rakstu lasiet 6.oktobra laikrakstā Diena!