Par nobalsoja 65, pret 28 tautas kalpi no Saskaņas centra frakcijas, neviens neatturējās, bet nebalsoja Rihards Eigims (Zaļo un zemnieku savienība) un Artis Pabriks (Vienotība).
Saeimas atbalstītajā paziņojumā pausts, ka situācija Ukrainā kļūst arvien kritiskāka un Krievija ar savu militāro agresiju citas valsts teritorijā pārkāpj starptautiskās normas un pašas uzņemtās saistības, tostarp 1994.gada Budapeštas memorandu par drošības garantijām Ukrainai un 1997.gada Ukrainas un Krievijas Draudzības un sadarbības līgumu.
Vienlaikus Latvijas parlaments rosina starptautisko sabiedrību paust stingru atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei, kā arī Eiropas Savienību un Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju — nekavējoties izvietot Ukrainā robežu novērošanas misijas, kas kontrolētu noslēgto vienošanos ievērošanu.
Šo paziņojumu Saeimas Ārlietu komisija un Eiropas lietu komisija akceptēja 3.martā. Komisijas paziņojumā stingri nosodīta Krievijas militāro agresija Ukrainā un uzsvērts Latvijas nemainīgais atbalsts Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai, kā arī Ukrainas parlamenta leģitīmajai varai. Paziņojumā pausts, ka Krievijas rīcība Ukrainā un ir "pretlikumīga un plānota iejaukšanās Ukrainas neatkarībā un ierobežo tās pašnoteikšanās iespējas," Saeimas sēdē pauda Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica. Paziņojumā pausta prasība Krievijai izvest karaspēku no Ukrainas.
"Diemžēl visi mēģinājumi pārliecināt Ukrainas bijušo prezidentu un bijušo valdību nelietot spēku beidzās ar tā saucamajiem "janvāra likumiem", faktiski ieviešot diktatūru un ierobežojot internetu," teica Rinkēvičs.
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (Zaļo un zemnieku savienība) aicināja pievērst uzmanību valsts iekšējai drošībai un novērst sabiedrības šķelšanos. To sakot, viņā aicināja neiesaistīties provokācijās, tostarp rīkotās tādos datumos kā 16.marts un 9.maijs.
SC frakcijas deputāts Sergejs Potapkins, paužot visas frakcijas viedokli, aicināja Latvijas parlamenta deputātus nepārsteigties ar secinājumiem, jo "ticiet, nosodīt nekad nav par vēlu, bet diezgan bieži ir par agru! (..) Kamēr jūs sacenšaties, kas stiprāk nosodīs Krieviju, notiek aktīvs dialogs starp Vāciju, Franciju, Ķīnu, ASV un Krieviju, lai novērstu karaspēka pielietošanu neatkarīgās Ukrainas teritorijā." Viņš pauda, ka nav tālredzīgi izteikt apvainojošus spriedumus pirms savu vārdu ir teikusi Eiropas Padome, ANO un EDSO.
Savukārt SC pametušais un pie frakcijām nepiederošais Vladimirs Reskājs teica, ka neesot pamata apšaubīt Krievijas agresiju Ukrainā, ko apliecina lielvalsts lēmums ļaut ievest Ukrainā karaspēku. "Šādi lēmumi nevar palikt bez starptautiskas sabiedrības nosodījuma," teica deputāts.
Ar šo viedokli Saeima pilnībā pievienojas Latvijas Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētājas, Ministru prezidentes un ārlietu ministra 2014.gada 1.marta paziņojumam par Krievijas iejaukšanos Ukrainā un aicina Krieviju izbeigt visu veidu agresiju un provokācijas pret Ukrainu, nekavējoties izvest savu karaspēku uz tā bāzēm un ievērot starptautiskajos līgumos uzņemtās saistības.
Jau vēstīts, ka Latvijā tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs uz laiku liegta iebraukšana 18 Ukrainas pilsoņiem, tostarp gāztajam prezidentam Viktoram Janukovičam.