Izņēmums gan attieksies uz Latvijas pilsoņiem, kas dienē Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī, NATO dalībvalstī, Austrālijā, Brazīlijā vai Jaunzēlandē, kā arī tādas valsts dienestā, ar kuru noslēgts līgums par dubultās pilsonības atzīšanu. Tāpat izņēmums būs, ja Latvijas pilsonis dienē otrās pilsonības valstī, ja dubultā pilsonība iegūta Pilsonības likumā noteiktajā kārtībā.
Personām, kuras sāka pildīt dienestu ārvalstīs līdz 2017.gada 1.janvārim, likumā paredzētais ierobežojums būs piemērojams no 2018.gada 1.janvāra.
Grozījumi sagatavoti, lai ierobežotu Latvijas pilsoņu un nepilsoņu militārās pieredzes un kaujas pieredzes gūšanu citās valstīs un pildītu iepriekš valdības doto uzdevumu sagatavot tiesību aktus, kuros paredzēti minētie ierobežojumi.
Latvijas pilsoņu un nepilsoņu militārās pieredzes un kaujas pieredzes gūšanu ārvalstīs nepieciešams ierobežot, jo šādu darbību veikšana vērtējama kā potenciāli negatīva Latvijas iekšējās drošības situācijai, ņemot vērā to, ka valsts drošības iestādēm nav iespējams iegūt precīzu informāciju par to, kāds ir militārās pieredzes un kaujas pieredzes ārvalstīs saturs un ievirze, teikts likumprojekta anotācijā.
Tāpat Latvijas valstspiederīgo militārās un kaujas pieredzes gūšana ārvalstīs var radīt riskus Latvijas aizsardzības spējām, iekšējai drošībai, starptautiskajai reputācijai, kā arī radīt pretizlūkošanas riskus. Militārās pieredzes un kaujas pieredzes gūšanas pasākumi ārvalstīs var saturēt ideoloģiskus elementus, kas vērsti pret Latvijas valstisko suverenitāti un teritoriālo vienotību.
Noteikts, ka Latvijas nepilsonim aizliegts dienēt ārvalsts dienestā.
Ar šīm izmaiņām ir saistīti grozījumi Krimināllikumā, kas šodien Saeimas sēdē netika skatīti. Tie paredz cietumsodu, ja tiks pārkāpts aizliegums dienēt ārvalsts bruņotajos spēkos un dažādās militārajās vai drošības struktūrās.