Par šādu lēmumu viņš medijiem paziņoja otrdienas rītā, tādējādi iedodot otro elpu Saeimas priekšsēdētājai, Vienotības līderei Solvitai Āboltiņai un pieliekot punktu vairāku nedēļu minējumiem, kā vienai no ietekmīgākajām politiķēm, kura palika pirmā aiz svītras, iegūt Saeimas deputātes mandātu.
"Uzskatu, ka mans lēmums ir koleģiāls attiecībā pret partijas biedriem un godīgs arī pret vēlētājiem," paziņojumā raksta Junkurs, atvainojoties visiem vēlētājiem, kuriem šis solis vai publiski izskanējušās spekulācijas liek šaubīties par savu izvēli, balsojot par Vienotību un arī viņu.
Saeimas priekšsēdētāja Āboltiņa apgalvo, ka pēc vēlēšanām ar Junkuru neesot sazinājusies, tāpēc šo lēmumu viņai grūti komentēt, bet tā esot katra cilvēka brīva izvēle. Sazvanīties ar jauno kolēģi, kurš pārnāca uz Vienotību no neatkarīgo deputātu grupas, nebija izdevies arī Edvardam Smiltēnam, kurš pēc Dzintara Zaķa atkāpšanās no frakcijas vadītāja amata pilda arī šos pienākumus. "Man nav saprotams, kāpēc viņš pazuda, ja bija nepieciešams uzsākt sadarbību ar jauno frakciju. Ja cilvēki ir par tevi balsojuši, tas uzliek arī pienākumu neslēpties," sacīja Smiltēns.
Vienotības biedriem ir dažādi pieņēmumi, kāpēc Junkurs, kurš šajā Saeimā strādāja klusu un nemanāmi, tā rīkojās. "Var pieļaut, ka viņš bija šokā no tā, kas notika, kad pēkšņi viņam pievērsta tik liela uzmanība kā cilvēkam, kam ir izdevies vēlēšanās izkonkurēt Āboltiņu," atzina kāds politiķis.
Uz vaicāto, pēc kā šī situācija izskatās, Ilze Viņķele (Vienotība) atbildēja, ka tas atgādinot Jaunā laika dibinātāju atgādinājumu jaunpienācējiem - "Solvita iegūs cieto mandātu, stabilitāti un prognozējamu karjeru četrus gadus. Izskatās, ka Āboltiņas kundze vēlēsies arī vadīt frakciju," piebilda Viņķele.
Visu Ināras Egles rakstu Saeimā caur adatas aci lasiet trešdienas, 29.oktobra, laikrakstā Diena!
Mans redzējums.