Taujāts, vai to pieņemšanas gadījumā grozījumi attieksies uz kādu no tradicionāli 16.martā pie Brīvības pieminekļa notiekošajiem pasākumiem, konstitucionālo tiesību jurists Edgars Pastars aģentūrai LETA atbildēja, ka konkrētā norma neaizliedz pasākumu organizēšanu kādā konkrētā datumā. Tas gan būs papildus vērtējams faktors, ja deputāti noteiks šo akcentu attiecībā uz tautai svētu vietu.
Ja piedāvātie grozījumi tiek interpretēti saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu, kurā pausta skepse pret īpašu zonu izveidi saistībā ar pulcēšanās brīvības izmantošanu, tad Pastars nesaskata problēmas piedāvātajā risinājumā. Jebkurā gadījumā šī norma būs jāinterpretē saskaņā ar Satversmes 103.pantu, jāvērtē samērīgums un jāņem vērā, ka pulcēšanās brīvības izmantošanai ir nodrošināta tiesas kontrole, uzsvēra konstitucionālo tiesību jurists. Satversmes 103.pants nosaka, ka "valsts aizsargā iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību".
Likumprojekta uzdevums ir noteikt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu uzturēšanas, izmantošanas, apsaimniekošanas un finansēšanas kārtību un citus ar to saistītus jautājumus, kā arī uzvedības normas attiecīgajā teritorijā.
Normatīvā akta projekts noteiks Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu kultūrvēsturisko vērtību un piederību Latvijas valstij. Kultūrvēsturisko simbolu uzturēšana būs jānodrošina valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi". Tiks noteikta arī pieminekļa un kapu īpašā aizsardzības zona un kādas darbības tajā ir aizliegtas, tostarp paredzēts liegt veikt darbības vai organizēt pasākumus, kas vērsti uz agresīvu konfrontāciju.
Tāpat iecerēts izveidot Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomi, kura cita starpā izvērtēs šo simbolu saglabāšanas, uzturēšanas, izpētes un atjaunošanas programmu.
Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi ir Latvijas neatkarības izcīnīšanas un cīņu simboli. Likums radīts, lai aizsargātu un nodrošinātu pienācīgu cieņas un goda izrādīšanu, kā arī minēto objektu saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm, norādīts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sagatavotā likumprojekta anotācijā.
Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapu ansamblis neapšaubāmi tiek uzskatīti par Latvijas neatkarības simboliem, taču to statuss un piederība likumā nav minēta, Brīvības piemineklis pašlaik juridiski pieder Rīgas pilsētai, jo savu darbību nav atjaunojusi Brīvības pieminekļa komiteja, kurai tika noteiktas īpašumtiesības. Zeme ir reģistrēta Rīgas pilsētai, kamēr paši objekti šobrīd nav reģistrēti kadastra informācijas sistēmā. Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapu ansamblis ir par valsts un tautas saziedotiem līdzekļiem celti objekti, līdz ar to likumdevēja kompetencē būtu noteikt to īpašumtiesības un valdījumu. Ar šo likumu ir iecerēts noteikt juridisko piederību. Tāpat ar likuma palīdzību ir iecerēts noteikt bargākus sodus par kaitnieciskām un cieņu aizskarošām darbībām pret Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapu ansambli.