Grozījumi izstrādāti pēc Finanšu ministrijas un VID iniciatīvas sadarbībā ar Latvijas Banku, lai precizētu un papildinātu Kredītu reģistra likumā noteiktās VID tiesības saņemt informāciju no Kredītu reģistra par fizisko personu (rezidentu) saistībām, kas atbilst noteiktam saistību atlikuma limitam.
VID, veicot likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" noteiktos uzdevumus un likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktos pienākumus, seko jebkuru fizisko personu saimnieciskajai un finansiālai darbībai, analizē un pārbauda fizisko personu gada ienākumu deklarācijās un valsts amatpersonu deklarācijās norādītās ziņas, kā arī kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju sniegto informāciju par fizisko personu kontu apgrozījumu, kontrolē nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību, identificē riska informāciju par iespējamiem nodokļu nenomaksas gadījumiem.
Lai nodrošinātu fizisko personu (rezidentu) saimnieciskās un finansiālās darbības izsekojamību un veicinātu nodokļu maksātāju labprātīgu nodokļu nomaksu, saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēji iesniedz VID informāciju par klientiem - fiziskajām personām (rezidentiem), kuru pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 15 000 eiro vai vairāk. Šī informācija tiek salīdzināta arī ar citu VID rīcībā esošo informāciju par personas ienākumiem un izdevumiem.
Ņemot vērā, ka likuma "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā saņemtā informācija nesatur informāciju par kredītsaistību apjomu un to atlikumu, jo tā ir sniedzama par fiziskās personas konta apgrozījumu (turklāt konta apgrozījuma summai sasniedzot 15 000 eiro), VID rīcībā esošo datu apjoms nav pietiekams fizisko personu (rezidentu) saimnieciskās un finansiālās darbības pilnvērtīgai izsekošanai, un tiek pieprasīta skaidrojoša informācija no nodokļu maksātājiem. Fiziskajām personām papildu informācija, tostarp par saistībām kredītiestādēs un līzinga darījumiem, 2019.gadā pieprasīta 915 reizes, 2020.gadā - 1253 reizes un 2021.gadā - 939 reizes.
Gadījumos, kad fiziskās personas neiesniedza pieprasīto informāciju vai iesniegtā informācija netika uzskatīta par ticamu, nosūtīti pieprasījumi kredītiestādēm un līzinga kompānijām. Tas paildzina datu analīzes procesu un rada papildu slogu pieprasījuma adresātiem un VID.
Lai samazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, ar grozījumiem Kredītu reģistra likumā paredzēts precizēt spēkā esošo regulējumu, nosakot, ka VID ir tiesības uz atsevišķa pieprasījuma pamata saņemt informāciju no Kredītu reģistra nodokļu administrēšanas darbību un nodokļu administrācijas pārbaudes lietderības izvērtēšanai un veikšanai, ja nodokļu administrēšanas procesā ir pamats uzskatīt, ka fiziskās personas (rezidenta) izdevumi varētu pārsniegt ienākumus.
Tāpat ar grozījumiem paredzēts papildināt VID tiesības saņemt informāciju no Kredītu reģistra bez atsevišķa pieprasījuma, nosakot, ka Kredītu reģistrs vienu reizi gadā informēs dienestu par fizisko personu (rezidentu) saistībām, kuru kopējais atlikums ir vismaz 20 minimālās mēnešalgas, kā arī papildināt VID tiesības saņemt informāciju no Kredītu reģistra valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudei.
Saņemamo Kredītu reģistrā iekļauto ziņu apjoms būs analogs tam apjomam, kādu VID jau šobrīd uz individuāla pieprasījuma pamata ir tiesīgs saņemt no Kredītu reģistra nodokļu revīzijas (audita) nepieciešamības analīzei, ja pirms nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas VID ir pamats uzskatīt, ka fiziskās personas (rezidenta) izdevumi varētu pārsniegt ienākumus.
Saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēji iesniedz VID informāciju tikai par kontu apgrozījumu, bet no Kredītu reģistra paredzēts saņemt informāciju par saistību apjomu, līdz ar to, jaunā tiesību norma nodrošinās papildus informāciju saņemto datu izvērtēšanai.