Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +2 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 29. februāris

Saeima ratificē Stambulas konvenciju

Saeimas vairākums šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu, ar kuru ratificēta tā dēvētā Stambulas konvenciju jeb Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.

Likuma pieņemšanu atbalstīja tikai koalīcijas frakcijas, opozīcijai lielākoties nepiedaloties balsojumā.

Atbilstoši valdošās koalīcijas iecerei, konvencija apstiprināta ar atrunu, ka tās īstenošanā Latvija piemēros Satversmē ietvertās vērtības, principus un normas, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību un laulības, ģimenes, vecāku un bērnu tiesību aizsardzību un atbalstu.

No Labklājības ministrijas (LM) saskaņošanai iesniegtā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta izriet, ka konvencija vairākus gadus latviešu valodā nebija pareizi iztulkota. Taču LM skaidro, ka tagad veiktie tulkojuma precizējumi dokumentā nemaina tās saturisko vai jēgas nozīmi, jo tie esot tehniski.

Likumprojektu izstrādājusī LM norāda, ka ar konvenciju tiek izveidots visaptverošs un daudzpusīgs tiesiskais regulējums nolūkā aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības un aizsargāt sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē.

Konvencija prasa dalībvalstīm izstrādāt saskaņotu politiku vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē jautājumos, kā arī valsts institūcijām īstenot starpinstitucionālo sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, pilsonisko sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem.

Tāpat konvencija aicina iesaistīties visas kompetentās valsts iestādes un dienestus, lai pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē varētu vērsties koordinētā veidā, izstrādājot sadarbību regulējošus noteikumus, uzsver LM. Vienlaikus tajā uzsvērta nepieciešamība apkopot statistikas datus par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē gadījumiem.

Konvencijā ir arī normas, kas jau izriet no citiem normatīviem aktiem un neuzliek Latvijai papildu pienākumus. Piemēram, konvencijā ir ietverta nediskriminācijas klauzula, kas ir standarta pants daudzos nacionālajos un starptautiskajos tiesību aktos. Arī Latvijas Satversmē noteikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.

Ņemot vērā konvencijā iekļautās prasības, ir būtiski veikt arī pasākumus ar mērķi informēt sabiedrību par vardarbības problemātiku un iespējām saņemt palīdzību, kā arī izglītot speciālistus. LM katru gadu rīko sabiedrības informēšanas pasākumus par vardarbības ģimenē novēršanu, kā arī dažādus izglītojošus pasākumus iesaistītajiem speciālistiem, kuri ikdienā strādā ar vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām.

Likumā noteikts, ka Latvija saglabās tiesības nepiemērot konvencijas 55.panta pirmo daļu attiecībā uz konvencijas 35.pantā ietvertajiem maznozīmīgajiem miesas bojājumiem. Tādējādi Latvija saglabās tiesības nepiemērot nosacījumu, ka fiziskās vardarbības izmeklēšana un kriminālvajāšana par to nav atkarīga vienīgi no vardarbības upura iesniegtā pieteikuma vai sūdzības gadījumos, kad nodarījums pilnīgi vai daļēji izdarīts dalībvalsts teritorijā, un ka tiesvedību var turpināt pat tad, ja vardarbības upuris atsaucis savu liecību vai sūdzību.

Stambulas konvencija stāsies spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no datuma, kurā nodots glabāšanā tās ratifikācijas instruments.

Kā vēstīts, Stambulas konvencija ir starptautisks dokuments, kurā noteikti konkrēti standarti un pasākumi vardarbības apkarošanai, kā arī noteikts mērķis izveidot iekļaujošu, integrētu un dzimumsensitīvu pieeju vardarbības un aizskarošas izturēšanās novēršanai un izskaušanai. Proti, Stambulas konvencijas uzdevums un mērķis ir vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušana, veicinot dzimumu līdztiesību.

Stambulas konvencija pamatā ir vērsta uz sievietēm, jo tā aptver vardarbības veidus, no kuriem cieš tikai sievietes (piespiedu aborts, sieviešu dzimumorgānu kropļošana) vai ar kurām sievietes saskaras daudz biežāk nekā vīrieši (seksuāla vardarbība un izvarošana, vajāšana, seksuāla uzmākšanās, vardarbība ģimenē, piespiedu laulība, piespiedu sterilizācija), tomēr konvencija mudina tās noteikumus piemērot visiem vardarbības ģimenē upuriem, tostarp vīriešiem un bērniem.

Līdz ar konvencijas ratificēšanu vardarbības novēršana un apkarošana vairs nav individuālu politiķu gribas jautājums, bet gan valsts juridisks pienākums saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Ratificēšana ietver likumu maiņu, praktisku pasākumu īstenošanu un finansējuma nodrošināšanu, lai panāktu nulles toleranci pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Turklāt konvencija skaidri nosaka, ka vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē vairs nevar uzskatīt par privātu lietu, un ka valstīm ir jāieņem nostāja un jāveic pasākumi, lai novērstu vardarbību, aizsargātu upurus un sodītu vardarbības veicējus.

Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) iepriekš uzsvēris, ka, virzot konvenciju ratificēšanai, tiek norādīts, ka konvencijā iekļautais un pretrunīgās diskusijās izmantotais termins "sociālais dzimums" nekādi nav saistīts ar pienākumu ieviest kādu citu izpratni par dzimumu Latvijas tiesību un izglītības sistēmā. Tas noteikti neuzliek par pienākumu citādi interpretēt Satversmē noteiktās normas un vērtības. "Ir jāsaprot, ka sociālā dzimuma kontekstā mēs runājam tikai un vienīgi par sievieti un vīrieti," uzsvēra Augulis.

Jau ziņots, ka bijušais labklājības ministrs Jānis Reirs (JV) 2016.gadā Bulgārijā, Sofijā, Latvijas vārdā parakstīja Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvēto Stambulas konvenciju.

Stambulas konvencijas ratificēšana vairākus gadus politiķiem bijusi kā "karsts kartupelis". Ratificēšanas atbalstītāji uzskata, ka tā dos lielāku stimulu un atbalstu cīņai pret vardarbību pret sievietēm, savukārt oponenti nobažījusies par jēdziena "dzimums" iespējamās izpratnes dokumentā ietekmi dažādās jomās, tajā skaitā izglītībā.

Stambulas konvencijas ratificēšanu centās panākt arī iepriekšējais Ministru prezidents, pašreizējais ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV), to nosaucot kā vienu no darbiem, ko būtu vajadzējis paveikt viņa pavasara beigās iecerētajai paplašinātajai koalīcijai.

Tomēr iepriekšējās koalīcijas paplašināšana neizdevās un, Kariņam aizejot no premjera amata, tika izveidota Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadītā valdība. Pašreizējā koalīcija, ko Siliņas vadībā veido "Jaunā vienotība", Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie", koalīcijas līguma pielikumā apņēmās Stambulas konvenciju ratificēt šogad un šodien to arī ir izdarījusi.

Kā ziņots, šodien ap piecu stundu "nebeidzamās" jeb bez pārtraukuma notikušajās debatēs par Stambulas konvenciju dominēja opozīcijas kritika gan par dokumenta "riskiem", gan kolēģu - pamatā Zaļo un zemnieku savienības - izvēli tomēr atbalstīt šo dokumentu.

Debatēs opozīcijas politiķis Jānis Grasbergs (NA) apgalvoja, ka šāds starptautisks dokuments ir ar augstāku spēku nekā nacionālās tiesību normas. Ratificējot Stambulas konvenciju, Latvija pazaudējot kādu daļu savas neatkarības, teica politiķis, paužot uzskatu, ka vardarbības izplatības Latvijā cēlonis ir padomju savienības sekas, kur cilvēkus "centās brutāli nodzirdīt". Grasbergs uzskata, ka atkarība no alkohola un to radītais vājums ir "patiesais" agresijas iemesls.

Deputāts Ainārs Šlesers (LPV) pauda uzskatu, ka Stambulas konvencijas ratificēšana veicinās izvirtību, nevis stimulēs cīņu pret vardarbību. "Balso par Stambulas konvenciju un dzīvosi izvirtībā, varēsi darīt, ko gribi. Nevis drošība, bet izvirtība - to pašlaik reklamē," klāstīja opozīcijas politiķis.

"Progresīvo" politiķe Antoņina Ņenaševa atsaucās uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kas liecinot, ka katrs trešais Latvijas bērns ir pakļauts vardarbībai ģimenē. "Mēs šeit esam 100 deputāti Saeimas sēžu zālē, tātad statistiski pieņemsim, ka vismaz 33 no mums bērnībā ir cietuši no kāda veida vardarbības. Un, protams, vardarbība atstāj sekas arī uz nākamām paaudzēm," pauda deputāte.

Centrālās statistikas pārvaldes dati arī liecinot, ka katra ceturtā Latvijas sieviete piedzīvo fizisku vardarbību. Ņenaševa atzīmēja, ka Saeimā ir 33 deputātes, kas statistiski nozīmējot, ka vismaz astoņas deputātes ir piedzīvojušas vai piedzīvo fizisku vardarbību.

Deputāte arī no tribīnes nolasīja vairākus anonīmus sieviešu stāstus, kas ir piedzīvojušas vardarbību.

Opozīcijas politiķe Linda Liepiņa (LPV), komentējot Ņenaševas runu, apgalvoja, ka "tikai sieviete, kas patiesībā ir sista un nevis no kaut kāda garāmgājēja, bet sista no sava vīra puses, sista no sava bērna puses, tikai sieviete, kas ir izvarota no sava darba devēja puses, zina pilnīgi noteikti, ka šī konvencija nav ne par vardarbību, ne par izvarošanu, nav ne par sievieti un ne par bērniem". Deputātes ieskatā, konvencija ir par "vīriešiem kleitās".

Deputāts Edvards Smiltēns (AS) akcentēja, ka patlaban ir 4000 vīriešu, kuriem ir piemērots pagaidu aizliegums tuvoties, un no tiem 500 vai 550 pārkāpjot šos aizsardzības noteikumus. Pēc opozīcijas politiķa vārdiem, Valsts policijai palīdzēt apturēt šos varmākas no vardarbības pret sievietēm var elektroniskās izsekošanas aproces, kas par 400 aprocēm izmaksātu 1,2 miljonus eiro. Smiltēns norādīja, ka AS ir šādu priekšlikumu iesnieguši budžeta likumprojektam.

 

Papildināta visa ziņa

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas