Otrdien, 17.novembrī, valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē tika skatīti Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie likuma grozījumi, kas paredz pārskatīt un paplašināt esošo regulējumu.
Ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt, ka publisku un sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu ierobežošana ir pieļaujama tikai tādā mērā, cik tas nepieciešams sabiedrības veselības un drošības nodrošināšanai, kā arī pakalpojumu sniegšanā un saņemšanā iesaistīto personu veselībai un drošībai.
Vienlaikus ar jauno regulējumu iecerēts nodrošināt parlamentāru līdzdarbību Covid-19 infekcijas izplatības ierobežojošo pasākumu izvērtēšanā. Tāpēc likumprojekts paredz, ka Ministru kabinetam būs jāinformē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija par tādu paredzēto ierobežojumu noteikšanu, kas skar būtiskas personu tiesības un likumiskās intereses vai kuras var būtiski ietekmēt valsts ekonomiku.
Savukārt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija varēs ierosināt Ministru kabinetam pārskatīt paredzētos ierobežojumus. Šādu ierosinājumu parlamenta komisija varēs paust, ja tās ieskatā sabiedrības drošības riskus būs iespējams novērst ar personu tiesību un likumisko interešu mazāk ierobežojošiem, kā arī ekonomiku mazāk ietekmējošiem pasākumiem.
TM piebilda, ka šī norma ir vērsta uz izpildvaras un likumdevēja varas līdzsvarošanu.
Likumprojekts arī paredz, ka gadījumā, ja ārkārtējās situācijas laikā Latvija atkāpsies no starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā, tad Ministru kabinetam būs pienākums paziņot starptautiskajām organizācijām par atkāpšanos no šīm normām.
Ar likuma grozījumiem arī paredzēts, ka bāriņtiesas varēs lietas izskatīt un lēmumus pieņemt rakstveidā, kā arī izmantojot videokonferences režīmu.
Jaunajā regulējumā arī ietverts nosacījums, ka Covid-19 pandēmijas laikā tiesas var skatīt lietas ar videokonferences starpniecību.
Saistībā ar iespējamu Covid-19 izplatīšanos ieslodzījuma vietās, likumprojektā paredzētas tiesības uzdot jebkurai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi pildīt jebkurus citus dienesta pienākumus, nekā noteikts amata aprakstā, vai pildīt tos citā struktūrvienībā. TM skaidroja, ka minētais nepieciešams, lai elastīgi varētu variēt ar ieslodzījuma vietu sistēmā esošajiem personāla resursiem, tai skaitā elastīgi nosūtot personālu no vienas ieslodzījuma vietas uz otru, no Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Mācību centra uz ieslodzījuma vietām un otrādi.
Ja ar Covid-19 saslimušo vai par kontaktpersonām ieslodzījuma vietas amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm skaita dēļ nebūs iespējams nodrošināt Ieslodzījuma vietu pārvaldei noteikto funkciju īstenošanu, tad likumprojekts paredz Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka tiesības rakstveidā lūgt Nacionālo bruņoto spēku palīdzību atbalsta sniegšanai ieslodzījuma vietu apsardzes, ieslodzīto uzraudzības un citu uzdevumu izpildes nodrošināšanai.
TM norādīja, ka praksē var veidoties situācija, ka kādas augstskolas galvenajai lēmējinstitūcijai, zinātniskā institūta zinātniskajai padomei vai zinātniskā institūta direktoram tuvākajā laikā var beigties darbības pilnvaru termiņš un attiecīgi ir jārīko jaunas vēlēšanas. Tāpēc, ņemot vērā Covid-19 izplatību, ar likumprojektu augstskolām un zinātniskajām institūcijām paredzētas tiesības lemt par minēto vēlēšanu atlikšanu uz laiku līdz 2021.gada 31.decembrim, pie nosacījuma, ka augstskola vai zinātniskais institūts tā lemj.
Gala lēmums par likuma grozījumiem būs jāpieņem Saeimai.