Komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) plāno rosināt balsojumu par šā gada 27.februāra sēdes slēgtās daļas ierakstu atslepenošanu, "lai atgādinātu koalīcijas partneriem par viņu deputātu balsojumu un izteikumus komisijas sēdē". Dombrovskis sacīja, ka šo balsojumu varētu rosināt komisijas sēdē otrdien, 2.aprīlī.
Tikmēr komisijas deputātu domas šajā jautājumā dalās, daži parlamentārieši norāda, ka viņiem nav iebildumu par ieraksta daļas atslepenošanu, kurā nav komercinformācijas, bet daži šādu ierosinājumu saista ar koalīcijas partneru savstarpējām nesaskaņām.
Komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Dūklavs (ZZS) uzskata, ka tā daļa, kurā ir kaut kāda komercinformācija, nebūtu jāatklāj, savukārt pārējā daļā nekā slepena neesot, līdz ar to "nav nekādu problēmu", ja tā būtu pieejama. Savukārt komisijas sekretārs deputāts Jānis Tutins (SC) uzskata, ka slēgto sēžu ieraksti nebūtu jāatslepeno. Tutins arī piebilst, ka viņš nepiedalījies sēdē, kurā tika spriests par gāzes tirgus liberalizācijas iespējamo atlikšanu, kā arī uzsver, ka komercinformācijas atklāšana nav pieļaujama.
Tutins arī vērš uzmanību, ka šāda rīcība varētu ietekmēt to, ka turpmākajās slēgtajās sēdēs to dalībnieki varētu nesniegt pilnīgu informāciju, domājot, ka šādas sēdes saturu pēc tam varētu atslepenot. Parlamentārietis arī piebilst, ka koalīcijas partneriem savstarpējas attiecības būtu jārisina savā starpā, nevis rīkojoties šādi.
Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli ziņas par komisijas slēgtajām sēdēm atklātībai var sniegt vienīgi ar komisijas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja biedra un sekretāra kopēju piekrišanu.
Arī komisijas deputāts Edvards Smiltēns (V) norāda, ka slēgtās sēdes ierakstu atslepenošana varētu turpmāk ietekmēt slēgtajām sēdēm sniegtās informācijas objektivitāti. Deputātam gan neesot principiālu iebildumu pret to, lai tiktu atslepenota sēdes ieraksta daļa, kurā netiek minēta komercinformācija, tomēr par šo jautājumu būtu jādiskutē komisijas sēdē.
Komisijas deputāts Ivars Zariņš (SC) norāda, ka ļoti būtisks ir pamatojums, kāpēc tiek rosināts atslepenot sēdes ierakstu. Zariņš skaidro, ka ir ieinteresēts, lai jautājumi saistībā ar gāzes tirgus liberalizāciju tiktu risināti maksimāli objektīvi un atklāti. Tomēr šajā gadījumā esot bažas, ka šāds ierosinājums ir saistīts ar koalīcijas partneru savstarpējām ķildām, kas gan nevar būt par motīvu ierakstu atslepenošanai.
Kā ziņots, Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputātu vairākums 27.februārī vienojās virzīt grozījumus Enerģētikas likumā, daļēji atliekot gāzes tirgus liberalizāciju līdz brīdim, kamēr netiks panākti efektīvi starpsavienojumi ar trešajām valstīm, izņemot Igauniju, Lietuvu un Somiju. Tomēr vēlāk koalīcija nolēma, ka šis jautājums vispirms ir jāizvērtē valdībā.
Valdība 19.marta sēdē vēl neizšķīrās par kādu no gāzes tirgus liberalizācijas modeļiem, ko paredz Eiropas Savienības (ES) direktīvas, un Ekonomikas ministrijai (EM) tika uzdots turpināt padziļināti analizēt to priekšrocības un trūkumus.
EM būs jāatgriežas valdībā ar detalizētāku ziņojumu par modeļu izvērtējuma rezultātiem un par to, kurš modelis varētu būt Latvijai potenciāli nākotnē vispiemērotākais. Pēc ekonomikas ministra teiktā, izpēte varētu prasīt pāris mēnešu.
Ministrijai arī sadarbībā ar starpinstitūciju darba grupu uzdots gatavoties sarunām ar AS "Latvijas Gāze" (LG) akcionāriem par virzību uz tirgus atvēršanu.
Savukārt, runājot par Saeimā izskatāmajiem likuma grozījumiem, kas paredz atlikt daļas liberalizācijas prasību ieviešanu, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts norādīja, ka daļa prasību Latvijai būs jāievieš, jo tā uzņēmusies atsevišķas saistības.