Dienas rīcībā esošie dokumenti liek domāt, ka pašlaik faktiski ir nozīmēti grēkāži, lai piesegtu haosu, neizdarības un nesaskaņas augstākajā politiskajā un administratīvajā līmenī. Tieši tie šā gada februāra sākumā noveda pie Saeimas vadības "atklājuma", ka kādam "piemirsies" nodrošināt, lai septiņarpus miljonu izmaksājušajā Saeimas jaunajā ēkā telpas darbam ar valsts noslēpumu projektētu un izbūvētu uzņēmumi ar atbilstošu drošības sertifikāciju, un pie šim "atklājumam" sekojušā skandāla un kriminālprocesa.
Nav veikti visi nepieciešamie konsultatīvie un organizatoriskie pasākumi, nav nodrošināta Saeimas prezidija lēmuma izpilde, un nav sniegts atbilstošs juridiskais atbalsts iepirkumu procesā un būvniecības un pakalpojumu līgumu izstrādē, lai cokolstāva telpām ēkā Rīgā, Jēkaba ielā 6/8, nodrošinātu statusa atbilstību likumam Par valsts noslēpumu. Lai gan Saeimas preses dienests pavēstījis, ka nu jau bijušās Saeimas ģenerālsekretāres Karinas Pētersones vadītās dienesta izmeklēšanas komisijas secinājumi saistībā ar šo skandalozo lietu esot ierobežotas pieejamības informācija, Dienai ir droši zināms, ka tieši šādi ir bijuši formulējumi attiecībā uz četrām Saeimas darbiniecēm.
Viņas arī nozīmētas par galvenajām figurantēm šajā lietā, kuras būtība: neviena no amatpersonām, kas vadījusi Saeimas kanceleju vai bijusi tieši atbildīga par drošības jautājumiem, nevēlas uzņemties atbildību par to, kas "pēkšņi" atklājās šā gada janvāra beigās. Tad Saeimas vadība soli pa solim sāka informēt sabiedrību, ka jaunizbūvētajās Saeimas telpās, kas paredzētas darbam ar valsts noslēpumu un kopumā izmaksājušas aptuveni septiņarpus miljonu eiro, projektēšana un būvdarbi notikuši bez šādā situācijā nepieciešamā industriālās drošības sertifikāta.
Šādu sertifikātu izsniedz Satversmes aizsardzības birojs, un tas apliecina uzņēmuma spēju nodrošināt sevišķi slepenas un slepenas informācijas aizsardzību.
Attiecībā uz četrām Saeimas darbiniecēm runa nav tikai par disciplinārlietu un iespējamu zaudējumu kompensēšanu – Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), gan slēpjot aprēķinu avotus un metodiku, jau zina teikt, ka tie esot lēšami 217 000 eiro apmērā. Runa ir arī par kriminālprocesu, ko pēc Mūrnieces iesnieguma sākusi Drošības policija.
Šajā kriminālprocesā, kas sākts pēc Krimināllikuma 319. panta par valsts amatpersonas bezdarbību, visām četrām Saeimas ierindas darbiniecēm jau noteikts statuss "persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess". Šādu statusu oficiāli nosaka gadījumos, "ja uzsāktā kriminālprocesā iegūtas ziņas, ka, iespējams, konkrēta persona izdarījusi izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu". Cik zināms, no šāda statusa ir izvairījies 2014.gada vasaras beigās toreizējās Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (Vienotība) amatā "iebīdītais", pērn posteni zaudējušais Saeimas iekšējās drošības vadītājs Jānis Gulītis. Arī no Saeimas kancelejas vadības, kuras atbildības jomā tieši ietilpst visi saimnieciskie jautājumi, šāds statuss ir noteikts tikai tās vadītājam Mārim Steinam, bet nu jau par atlūgumu iesniegušo Saeimas administrācijas izpilddirektoru Valdi Ziemeli šādu ziņu nav.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 24.marta, numurā!
Tāda valsts
Raimonds
Nojausma