kšķiles Būvvalde iesniegumu par dzīvojamās mājas būvniecību Trapiņu ģimenes locekļiem piederošajā īpašumā Upenāji saņēma piecas dienas pēc tam, kad raidījums de facto ziņoja par būvniecību bez būvatļaujas šajā vietā. Jaunbūve tobrīd jau bija zem jumta. Turpat blakus, neatbilstoši sākotnēji pieteiktajai iecerei, tika rakts dīķis.
Īpašums sākotnēji piederēja domes priekšsēdētājam Indulim Trapiņam, vēlāk – viņa sievai, tad – dēlam, tad atkal – sievai, bet šobrīd tas pieder Trapiņa vedeklai Agnetai Trapiņai, kura to iegādājusies par seštūkstoš eiro, liecina ieraksts Zemesgrāmatā. Pēdējā īpašnieka maiņa notikusi oktobra vidū – apmēram tai laikā, kad Ikšķiles opozīcijas deputāti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai lūdza pārbaudīt iespējamos pārkāpumus pašvaldības darbā.
"Tā sarakste ar Ikšķiles novada domi mums ir bijusi ilgāku laiku, kur mēs esam konstatējuši virkni nepilnību un virkni tādu satraucošu darbību, kur netiek ievērots likums - šajā gadījumā arī pašvaldības priekšsēdētāja personā," raidījumam saka VARAM ministrs Artūrs Toms Plešs.
Deviņas dienas pēc de facto sižeta, un pēc tam, kad tika pieteikta mājas būvniecības iecere, Ikšķiles būvinspektors apmeklēja Upenājus un konstatēja patvaļīgu būvniecību – gan būvējot dzīvojamo ēku bez attiecīgām atļaujām, gan arī rokot dīķi un pārsniedzot izrokamās grunts apjomu. Vēlāk par šiem faktiem ierosināti divi administratīvā pārkāpuma procesi. Bet 13.janvārī uzlikts naudas sods.
Lai arī nu jau vedeklai piederošais īpašums atrodas burtiski Induļa Trapiņa logu priekšā, viņš nelikumības nebija pamanījis. Tagad viņš interviju de facto atsaka sniegt, sūtot žurnālisti jautājumus uzdot ministrijai, un piebilstot: “Nevajag vienos vārtos braukt ar ragavām!”
de facto jau iepriekš vēstīja, ka Valsts vides dienests uzsāka administratīvo lietu par zemes dzīļu ieguvi Upenājos bez attiecīgām atļaujām. Tā uzsākta pret Ikšķiles mēra dzīvesbiedri Daigu Trapiņu, kurai pārkāpumu laikā piederēja zeme. Taču īsi pirms Ziemassvētkiem Vides dienests uzsācis vēl vienu administratīvā pārkāpuma procesu – šoreiz par informācijas nesniegšanu: Trapiņa uz dienesta uzdotajiem jautājumiem nav atbildējusi un nav norādījusi arī, ka zemes gabals tikko kā pārdots vedeklai.
"Visi mūsu pieprasījumi nav ņemti vērā – tie sūtījumi ir atgriezti mums atpakaļ. Šī persona vai nu apzināti, vai kā savādāk necenšas sadarboties ar dienestu, kas apgrūtina šo pārkāpuma procesu attiecībā uz zemes dzīlēm izskatīt," raidījumam de facto saka VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītājs Kalvis Avotiņš.
Savukārt 7.janvārī Vides dienests saistībā ar šo īpašumu uzsācis arī trešo administratīvo procesu. Tā kā zemesgabals atrodas Mazās Juglas aizsargjoslā, lai būvētu māju, vispirms bija jāsaņem Vides dienesta izsniegti tehniskie noteikumi, kas nav izdarīts.
Jau novembrī Ikšķiles novada domes opozīcijas deputāti mēģināja panākt mēra gāšanu, taču tas neizdevās. "Mēs sasaucām ārkārtas sēdi, un rezultāts jau faktiski bija skaidrs. Priekšsēdētājs palika savā vietā, jo astoņi domes deputāti uzskatīja, ka tas nav pietiekams pamats, lai priekšsēdētājs atkāptos. Diemžēl," saka Ikšķiles domes deputāts Kaspars Upaciers (apvienība Iedzīvotāji).
Ministrijas veiktajā pārbaudē arī secināts, ka Indulis Trapiņš nedrīkstēja vienpersoniski pašvaldības vārdā slēgt līgumu ar privātu firmu EG Īpašumi, ka tā par savu naudu atjaunos pašvaldības ceļu, kas ved gar pašvaldības vadītāja dzīvesvietu un ģimenes īpašumiem. Šādi lēmumi ir domes kompetencē. Turklāt visticamāk arī te ceļš atjaunots bez attiecīgās būvatļaujas, ko būtu jāizsniedz Latvijas Valsts ceļiem (LVC) Ikšķiles domes ieskatos jaunā asfalta kārta ir daļa no ceļa uzturēšanas darbiem, kam būvatļauju nevajag.
"Tas ir atkarīgs no tā, kas tur par darbiem ir veikti. To mēs varētu saprast, ja ar mums tiktu skaņots projekts. Tajā būtu uzskaitīti visi plānotie darbi. Tīri no apsekojuma punkta spriežot, šķiet, ka tur ir veikta seguma atjaunošana un tādā gadījumā šis te saskaņojums būtu nepieciešams, jo tad ir nepieciešams vismaz vienkāršotais būvdarbu projekts, un attiecīgi šāds projekts ir jāsaskaņo ar LVC," norāda LVC pārstāve Anna Kononova.
Balstoties uz šiem un citiem faktiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija decembrī aicināja izvērtēt izpilddirektores un būvvaldes amatpersonu atbildību par to, kā novadā tiek uzraudzīti šie procesi.
Deputāti par vēstules esamību tika informēti 23.decembra domes sēdē. Tajā deputāts Jānis Kravalis (NA) novada domes priekšsēdētājam uzdeva jautājumu: "Tad sanāk tā, ka jūsu dzīvesvietas vai gultasvietas priekšā notiek šīs te darbības, un šobrīd jūs izvērtēsiet, cik būvvalde to ir vai nav pamanījusi, tā sanāk?", uz ko Trapiņš atbildēja: "Kravaļa kungs, tas ir jūsu viedoklis, jūsu interpretācija, un man jums nav jāatbild uz šādu te interpretētu jautājumu."
Ikšķiles pašvaldība de facto informēja, ka šobrīd tiek vērtēta Būvvaldes vadītājas un atbildīgo darbinieku darbība. Savukārt jautājums par būvvaldi uzraugošās izpilddirektores darbu un atbilstību amatam tiks skatīta domes sēdē februārī.
Ikšķiles domes komiteju sēdēs, kurās tika spriests par šā gada budžetu, Trapiņš, atbildot uz jautājumu saistībā ar būvvaldes darba vērtēšanu, teica: "Būvvalde, es neko jaunu nepateikšu - ir atslēga visiem – gan pašvaldības projektiem, gan uzņēmējiem, gan privātpersonai. Un šajā gadījumā, kad VARAM prasa to, ko viņš prasa, tiks arī sagatavots. Un man, es varu publiski arī pateikt šajā Zoom, man nav ne mirkli šaubu, ka būvvalde mums ir ļoti laba, ļoti labi darbinieki, kas ļoti atbildīgi strādā, un arī kapacitāte ir ļoti augstā līmenī."
Šonedēļ Indulim Trapiņam nosūtīta vēl viena vēstule, pieprasot septiņu dienu laikā sniegt paskaidrojumu par konstatētajiem pārkāpumiem. Pēc to saņemšanas pastāv iespēja lemt par mēra atstādināšanu no amata.
Papildus tam, KNAB šobrīd turpina pārbaudi par to, vai nav pārkāptas Interešu konflikta novēršanas likuma prasības, Ikšķiles pašvaldībai prasot privātuzņēmējam par savu naudu noasfaltēt pašvaldības ceļu.
Savukārt Valsts vides dienests šobrīd turpina izmeklēt arī administratīvo lietu par demontēta asfaltbetona un bruģa pārpalikumu izgāšanu pašvaldības karjerā Ezeri. Pārbaudes laikā būvgružus negaidīti uzsāka drupināt, un klāt uz vairākām ielām. Tomēr arī šeit Ikšķiles būvvalde nav tikusi informēta par materiāla otrreizēju izmantošanu un uzņēmumam, kas to darīja, nav izsniegts atbilstības sertifikāts, līdz ar to vides dienests pieprasījis vēl papildu informāciju no atbildīgā pašvaldības uzņēmuma.