Laika ziņas
Šodien
Migla

Sāpīgais cenu kritums. Šis gads nesis zaudējumus gan dārzeņu audzētājiem, gan cūkkopjiem

Covid-19 krīzes dēļ noteiktie ierobežojumi ir radījuši nopietnus zaudējumus lauksaimniekiem. To galvenais iemesls – pieprasījuma kritums, kura dēļ produkcijai ir ievērojami samazinājušās cenas.

Piemēram, kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa stāsta, ka šogad dārzeņiem cenu kritums salīdzinājumā ar citiem gadiem ir 30%, kas ir gana daudz. Lielā mērā tas skaidrojams ar to, ka vairs nav programmas Piens un auglis skolai, līdz ar attālinātajām mācībām ir būtiski samazinājušies izglītības iestāžu iepirkumi, mazāk iepirkumu ir arī restorāniem. 

Par pavasarī iznīcinātajiem dārzeņiem un augļiem audzētāji ir saņēmuši kompensācijas, kas ir bijis nozīmīgs atbalsts, taču, kā norāda Strazdiņa, tas, protams, nav tāds, kādi būtu ienākumi, ja produkciju būtu iespējams realizēt. Pašlaik rudens raža – kartupeļi, burkāni, sīpoli – tiek uzglabāta, un to var darīt līdz martam. Tā ka nākamā gada pavasaris dārzeņu audzētajiem būs izšķirošs, lai saprastu, vai ražu izdosies pārdot pilnā apjomā. 


Lielajiem nepalīdz 

Ļoti sliktā situācijā ir Latvijas cūkkopji, kuriem, kā stāsta Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktore Dzintra Lejniece, šis ir sliktākais gads 30 gadu laikā ar vēsturiski lielāko cenu kritumu – 43%. To ietekmējis gan Covid-19 ietekmē sarukušais pašmāju pieprasījums, gan Āfrikas cūku mēris, kura dēļ mūsu cūkkopji savu produkciju nevar eksportēt.

Latvijas tirgu pārpludina Polijas un Vācijas cūkgaļa, kurai saskaņā ar Lejnieces teikto ir dempinga cenas. 

Vācijā nelielā reģionā ir cūku mēris, tāpēc lielākā importētāja Ķīna ir noteikusi aizliegumu ievest cūkgaļu no Vācijas un šī produkcija pārpludina Eiropas Savienības (ES) iekšējo tirgu, arī Latviju. Atšķirībā no Ķīnas, kas noteikusi liegumu visai Vācijai, ES neļauj eksportēt tikai no cūku mēra skartā reģiona, kas ir samērā neliels. Līdz ar to visa pārējā Vācija drīkst savu cūkgaļu eksportēt ES iekšējā tirgū – tas rada produkcijas pārpalikumu un attiecīgi ievērojami samazina cenas. Lejniece min, ka pašlaik cūku audzētājiem ir 50 eiro zaudējumi uz katru cūku, kas jāskata kopā ar cenu pieaugumu lopbarībai, piemēram, sojai.

Taujāta par valsts atbalstu, Lejniece skaidro, ka tas ir ļoti piemērots mazajām un vidējām saimniecībām, taču pilnībā nepalīdz lielajiem cūkaudzētājiem, kas ir lielākie nodokļu maksātāji. Saskaņā ar ES noteikumiem maksimālais vienreizējais atbalsts vienai saimniecībai nevar pārsniegt 100 000 eiro, kas ir piliens jūrā lielajiem audzētājiem. Par to liecina skaitļi: ja saimniecībā ir 300 sivēnmāšu, vidējais tās apgrozījums ir 500 000 eiro un pašreizējie zaudējumi ir 45 000 mēnesī. 


Likvidē ganāmpulkus

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) arī norāda, ka piena lopkopība ir sarežģītā situācijā, jo piena iepirkuma cena ir viena no zemākajām visā ES, ko vēl pasliktina izejvielu cenu straujais kāpums. Piemēram, jūlijā sojas cena bija 349 eiro par tonnu, bet decembrī tā jau ir 452 eiro par tonnu, tas ir vairāk nekā 30% pieaugums. Pašreizējā situācija piena lopkopībā joprojām ir saspīlēta, kopš gada sākuma Latvijā ir likvidēti jau vairāk nekā 966 ganāmpulki, atzīmē LOSP. 

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes priekšsēdētāja Ināra Šure stāsta, ka pārtikas ražotājiem ir piecu ciparu skaitļos mērāmas investīcijas, lai nodrošinātu pastiprināto epidemioloģiskās drošības noteikumu ievērošanu. Tomēr, Šures vārdiem runājot, pārtikas ražotāji ir ''izdzīvotāji'' un arī šā gada eksporta rādītāji nav slikti. Tā kā pārtikas ražotājiem ir paaugstinātas higiēnas un epidemioloģiskās drošības prasības, Šure uzsver, ka pārtikas ražošanas uzņēmumu darbiniekiem vajadzētu būt starp prioritārajām grupām, kas pirmās saņems Covid-19 vakcīnas. 


Atbalsts teju 50 miljonu

Ja runā par Zemkopības ministrijas atbalstu lauksaimniekiem, valdība jau 14. aprīlī nolēma piešķirt 45,5 miljonu eiro atbalstu, no tiem 35,5 miljonus – tiešam lauksaimniecības ražotāju un pārstrādātāju atbalstam (piena ražošanai, liellopu audzēšanai, cūkkopības nozarei, pārtikas ražotājiem, skolu ēdinātājiem). Pieejamais atbalsts ienākumu stabilizēšanai piena, liellopu un cūkkopības saimniecībām sasniedza 27,74 miljonus eiro, atbalsts par izmaksu pieaugumu un apgrozījuma samazinājumu – 7,72 miljonus eiro, atbalsts izglītības iestāžu ēdinātājiem un dārzeņu ražotājiem par iznīcinātajiem vai ziedotajiem produktiem – 35 tūkstošus eiro.

No pieejamā atbalsta ienākumu stabilizēšanai atsevišķās lopkopības nozarēs vairāk nekā 11 tūkstošiem lauksaimnieku par pirmo atbalsta periodu izmaksāti 11,7 miljoni eiro, līdz decembra beigām par otro atbalsta periodu vēl paredzēts izmaksāt nepilnus 13 miljonus eiro. Atbalstā pārtikas produkcijas krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai 35 pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem izmaksāti 3,16 miljoni eiro. Savukārt kā vienreizējs atbalsts skolu ēdinātājiem un dārzeņu ražotājiem par ārkārtējās situācijas laikā neizlietotajiem pārtikas produktiem deviņiem uzņēmumiem izmaksāti 33 tūkstoši eiro.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas