"Es vienmēr esmu turējies pie uzskata, ka šis karš vienlaicīgi var ilgt ilgi vai arī beigties nākamnedēļ. Tas varētu notikt, ja notiktu strauji procesi Krievijā un tas nebūtu izslēdzams," norādīja Sārts.
Sārts atgādināja par algotņu grupējuma "Vagner" līdera Jevgeņija Prigožinu jocīgo došanos uz Maskavu, lai gāztu Krievijas militāro vadību. Visvairāk Sārtam palicis atmiņā tas, ka tobrīd atbilde uz Prigožina gājienu bijusi nekāda. Tas norāda, ka situācija Krievijas iekšienē ir nepastāvīgāka par to, ko pati Krievija elite cenšas pasniegt.
Sārts arī norādīja, ka rietumu sabiedrības uzmanības mazināšanās par karu Ukrainā ir neizbēgama, jo tādu uzmanību, kāda bija pašā sākumā, nav iespējams fiziski uzturēt. Tas savukārt nozīmē iespējas Krievijai, jo spējas pamanīt krievu operācijas informācijas telpā ir samazinājusies. "Taisnība gan ir tajā, ka brīdī, kad notiek kaut kas lielāks, uzmanība atgriežas," uzsvēra Sārts.
Runājot par to, kas jādara, lai grautu Krievija sabiedrisko domu un veicinātu cilvēku neapmierinātību ar karu, Sārts minēja trīs lietas. Pirmkārt, sankciju efekts, kas varbūt nav tūlītējs. Otrkārt, uzvaras kaujas laukā un Krievijas zaudējumi un, treškārt, Ukrainas uzbrukumi Krievijas teritorijā.
Politologs un Austrumeiropas politikas speciālists Andis Kudors diskusijā norādīja, ka Krievijas varasiestādes brutāli pērkot ar naudu karavīrus un naudai ir īpaši svarīgs faktors nabadzīgos reģionus, kur ir ļoti depresīva situācija.
Vienlaikus Kudors norādīja uz Krievijas sabiedrības traģēdiju, kas izpaužas kā "avju klusēšanas sindroms".
Kudors atsaucās uz kādu interviju ar Krievijas sievieti, kura atzinusi, ka acīmredzot nebūs iespējams nosargāt vīru un dēlu. Tas nozīmē, ka krievi uztver šo notikumu kā fatālu un karu Ukrainā nesasaista ar Putina un elites noziegumu. "To uztver kā neizbēgamu lietu, kad paaudzei pēc paaudzes ir totāli jācieš, jāzaudē vīri, dēli un brāļi."