Aizvadītajā nedēļā satiksmes ministrs pēc tikšanās ar Valsts prezidentu publiski noliedza, ka Eiropas Komisija būtu paudusi bažas par noslēgto līgumu. "Nē, es neesmu redzējis nekādu Eiropas Komisijas vēstuli vai informāciju no Eiropas Komisijas attiecībā uz viņu bažām. Vismaz ne Satiksmes ministrijā," saskaņā ar aģentūras LETA ziņoto sacīja ministrs.
Taču, kā rāda Pietiek rīcībā nonākusī oficiālā sarakste, ministrs, visticamākais melo par savu neinformētību – vai arī Satiksmes ministrijas darbinieki slēpj no sava ministra ārkārtīgi svarīgus ar viņa vadīto nozari saistītus dokumentus.
Izrādās, jau šā gada 27. februārī Finanšu ministrija nosūtījusi Roņa vadītajai Satiksmes ministrijai steidzamu dokumentu, kurā informē, ka kā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadošā iestāde ir saņēmusi Eiropas Komisijas (EK) vēstuli ar tajā izteiktu viedokli, ka vilcienu iepirkuma grozījumu projekta redakcija „satur būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar konkursa nolikumā iekļauto līguma projektu, kas ir pretrunā ar Eiropas Savienības iepirkuma regulējumu un principiem”, līdz ar ko EK uzskatot, ka šādā gadījumā būtu jāveic jauns iepirkums.
Šai Roņa vadītajai Satiksmes ministrijai adresētajai vēstulei ir ticis pievienots arī EK viedoklis par jauna vilcienu iepirkuma veikšanas nepieciešamību, kuru Ronis saskaņā ar viņa apgalvojumiem it kā neesot redzējis.
Kā jau ziņots, tieši saistībā ar to, ka Latvijas puse – pirmām kārtām Pasažieru vilciens, kura darbība ir Roņa atbildības jomā, un arī Satiksmes ministrija – nav ņēmusi vērā šo Eiropas Komisijas viedokli, ir ļoti iespējams, ka līguma parakstīšana ar spāņu kompāniju Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF) Latvijai draud ar sankcijām un daļas no Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma atmaksu.
Problēmas būtība, uz ko vēstulē Satiksmes ministrijai kā AS Pasažieru vilciens valsts kapitāldaļu turētājai jau pērnajā decembrī norādīja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, slēpjas nesakritībā starp vilcienu iepirkuma faktiskajām šābrīža izmaksām un informāciju, ko Latvija sniedza projekta pieteikumā, vēl tikai pretendējot uz ES fondu naudu.
Tas Latvijai draud ar EK lēmumu par finanšu korekcijas piemērošanu saskaņā ar Eiropas Komisijas vadlīnijām, konstatējot, ka ES līdzfinansētajā projektā ir notikuši iepirkumu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi.
Lēmumu par 34 jaunu elektrovilcienu un 7 jaunu dīzeļvilcienu iepirkumu AS Pasažieru vilciens Iepirkumu uzraudzības birojs pieņēma jau pērnā gada augustā. Līgums, kura kopējā summa ir 610 757 053 eiro, paredz arī jauno vilcienu uzturēšanu 30 gadu periodā. Konkursa priekšmets ir sadalīts divās daļās un nākotnē paredz vēl 16 dīzeļvilcienu piegādi.