Par šo ierosinājumu vēl plānots lemt Saeimā.
Likumā kā viens no gadījumiem, kad var tikt vērtēta ģenerālprokurora atbilstība amatam, noteikts, ka pārbaude Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājam jāierosina pēc vienas trešdaļas Saeimas deputātu pieprasījuma.
Saskaņā ar likumu pārbaudi veic AT priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis. Ja pārbaudē tiek konstatēts kāds no likumā minētajiem atlaišanas iemesliem, Saeima ģenerālprokuroru var atbrīvot no amata.
Iesniegumu parakstījuši dažādi koalīcijas partiju deputāti.
LETA jau ziņoja, ka JKP līdera Jāņa Bordāna vadītā Tieslietu ministrija maijā nāca klajā ar rosinājumu diskutēt par ģenerālprokurora Kalnmeiera atbilstību amatam.
Valdošās koalīcijas politiķi vienojās, ka par šo jautājumu varētu diskutēt Saeima, ja tam būtu konkrēts pamatojums. No politiķiem tobrīd neoficiāli izskanēja, ka Tieslietu ministrijas sagatavotais pamatojums Kalnmeiera darbības izvērtēšanas rosināšanai esot bijis vājš un pat tika pieļauts, ka tālāk par koalīcijas apspriedēm tas nenonāks.
Pats ģenerālprokurors Kalnmeiers ir atzīmējis, ka nav pārsteigts par tieslietu ministra plānu panākt viņa atbrīvošanu no amata, jo Bordāna vadītā JKP priekšvēlēšanu laikā un arī pēc tam "saukusi personas, kuras būtu jānomaina", turklāt prokuratūras lietvedībā patlaban atrodas krimināllieta pret Bordāna partijas biedru Juri Jurašu.
Savukārt Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs vēl maija vidū norādīja, ka neuzskata, ka šobrīd pastāvētu Prokuratūras likumā paredzētie apstākļi, lai sāktu izvērtēt ģenerālprokurora Kalnmeiera atbilstību amatam. Bičkovičs atturējās no plašākiem komentāriem par Bordāna paziņojumu par ģenerālprokurora atbilstības amatam izvērtēšanu, taču norādīja, ka šobrīd nepastāv neviens no Prokuratūras likumā 41.3 panta 2.daļā paredzētajiem apstākļiem pārbaudes veikšanai.
iesējams, ka
Sen bija laiks