Viņasprāt, vienošanās nozīmē, ka nākamajā ES darba ciklā prioritāri būs Latvijai būtiskie jautājumi - ES drošība, konkurētspēja un atbalsts Ukrainai. Turklāt esot svarīgi, ka darba turpināšanai ES līderi ir atbalstījuši līdzšinējo Eiropas Komisijas vadītāju Urzulu fon der Leienu, kura, kā uzskata Siliņa, ir demonstrējusi enerģisku vadību un spēju aktīvi iesaistīties ES dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai, svarīgajās jomās - ārkārtas atbalsts lauksaimniekiem, migrācijas radītie izaicinājumi, stingras sankciju politikas pret Krieviju turpināšana u.c.
Premjeres ieskatā, ir pozitīvi, ka nākamā ES Augstā pārstāvja ārlietās amatam tiek virzīts pārstāvis no Baltijas reģiona, Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, kura pilnībā izprotot Krievijas draudus, nepieciešamību stiprināt ES drošību un aizsardzību un atbalstīt Ukrainu līdz tās uzvarai.
Siliņa sagaida pozitīvu balsojumu par EK priekšsēdētāju Eiropas Parlamentā, lai rudenī varētu apstiprināt visu nākamo EK komisāru komandu.
Kā ziņots, ES samitā Briselē ceturtdien apstiprināta vienošanās par bloka augstāko amatu sadali, paziņojuši diplomāti.
Līdz ar to konservatīvās Eiropas Tautas partijas pārstāve fon der Leiena saglabās Eiropas Komisijas (EK) prezidentes amatu.
Savukārt par Eiropadomes priekšsēdētāju kļūs bijušais Portugāles premjerministrs Antoniu Košta, kas pārstāv sociālistus, bet. ES augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikā amats tiks Igaunijas premjerministrei Kallasai, kuru izvirzījuši liberāļi.
Vienošanās par šādu amatu sadali bija panākta jau pirms samita.