Iesniegtajā likumprojektā Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija ir atbalstījusi priekšlikumu - papildināt likumu ar pantu, ka mājas iedzīvotāji (atsevišķi dzīvokļi) norēķinās ar pakalpojuma sniedzējiem tieši, ja mājas iedzīvotāji nenolemj citādi. Ja iedzīvotāji - mājas dzīvokļu īpašnieki - nevienojas par citādu norēķinu kārtību, tad iestājas tiešie norēķini ar visiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem. LSUA ir pret šādu norēķinu veidu faktisku uzspiešanu iedzīvotājiem, jo tas sašaurina patērētāju izvēles tiesības un sadārdzina visus komunālos pakalpojumus.LSUA vērš uzmanību, ka tādā gadījumā tiešie norēķini iedzīvotājiem palielinās izmaksas par pakalpojumiem, jo šo pakalpojumu sniedzējiem pieaug administratīvās izmaksas. Par siltumu, ūdeni u.c. komunāliem pakalpojumiem tiešie norēķini vienam vidēji lielam dzīvoklim veidos papildus līdz 120 LVL gadā.Tāpat LSUA vēstulē norāda, ka šādā gadījumā mājas pārvaldnieka funkcijas sašaurinās, siltumuzņēmumiem palielināsies administratīvās izmaksas, bet iedzīvotājiem pieaugs maksa par siltumu un citiem komunālajiem pakalpojumiem, un rezultātā palielināsies komunālo parādu apjoms.Līdzšinējā viena kopējā rēķina vietā katrs dzīvokļa īpašnieks saņems vairākus rēķinus par katru pakalpojumu atsevišķi - apkuri un karsto ūdeni, ūdeni un kanalizāciju, atkritumiem, koplietošanas elektrību.LSUA vēstulē Saeimas deputātiem norāda, ka cietīs pašvaldību budžeti, jo, palielinoties maksai par komunālajiem pakalpojumiem, iedzīvotāji paliks vēl maksātnespējīgāki. Rezultātā pašvaldībās palielināsies piešķirto pabalstu skaits, pieaugs īpašumu atsavināšana. Pieaugs rindas pēc īres dzīvokļiem, palielināsies sociālā spriedze, cietīs pašvaldības budžeti."Tiešo norēķinu ieviešana neko nemainīs atsevišķo dzīvokļu īpašniekiem attiecībā uz apkures pieslēgšanu un atslēgšanu, jo kopējais līgums par siltumenerģiju, arī ūdens, piegādi mājai tiks slēgts tāpat kā līdz šim un izmaiņas skar tikai rēķinu procedūru. Ja mājai būs lieli parādi par siltumu, siltums netiks pieslēgts, jo atslēgt katru nemaksātāju atsevišķi no siltuma nav iespējams, jāatslēdz visa māja," teikts LSUA vēstulē.Tāpat LSUA norāda, ka tiešo norēķinu ieviešana negatīvi ietekmēs dzīvojamo māju stāvokli ilgtermiņā, jo mājas var tikt neatgriezeniski bojātas, ja daļa iedzīvotāju līdzekļu trūkuma dēļ izvēlēsies maksāt par siltumu, nevis par mājas apsaimniekošanu. Tā kā siltums ir ļoti būtisks pakalpojums un maksājums, rezultātā tieši namu apsaimniekotāji var palikt bez apsaimniekošanas naudas.LSUA arī uzsver, ka tiks apgrūtināta tiesvedība - iesniedzot tiesā prasību par parāda piedziņu katram pakalpojumu sniedzējam atsevišķi, krasi palielināsies tiesās izskatāmo prasību skaits. Vairākas tiesvedības nozīmēs arī lielākus tiesāšanās un ar parāda piedziņu saistītos izdevumus, kurus piedzīs no parādnieka. Tas kopumā nozīmē sliktāku parādu piedziņu no nemaksātājiem par komunālajiem pakalpojumiem.LSUA atkārtoti iesniegusi savus priekšlikumus Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai par likuma grozījumiem, lai gadījumos, kad dzīvojamās mājas īpašnieks nav pieņēmis lēmumu par norēķinu veidu maiņu, norēķini būtu veicami līdz šim esošajā veidā un kārtībā.
Siltumuzņēmumu asociācija ir pret tiešajiem norēķiniem ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem
Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija (LSUA) ir pret to, ka dzīvojamo māju iemītnieki norēķinās tieši ar komunālo pakalpojumu sniedzēju, teikts LSUA atklātajā vēstulē Saeimas deputātiem.Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija ir nodevusi Saeimai uz otro lasījumu grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, tāpēc LSUA ir nosūtījusi Saeimas deputātiem atklātu vēstuli "Par likumprojektu "Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā"".
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.