Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas paredz ieviest likumisku reālnastu jeb principu "parāds seko dzīvoklim".
Latvijā šajā apkures sezonā iedzīvotājiem gaidāmi mazāki rēķini nekā pagājušajā gadā, aģentūrai LETA prognozēja starptautiskā biokurināmā biržas Baltpool pārstāvji.
Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas paredz iespēju veikt tiešos norēķinus ar pakalpojumu sniedzēju, apejot namu apsaimniekotāju, vismaz Rīgā diez vai dod gaidīto rezultātu iedzīvotājiem, kas cerēja, ka pēc tiešo norēķinu ieviešanas nenāksies ciest kaimiņu dēļ, piektdien raksta laikraksts Diena.
Ūdens, kanalizācijas un siltumapgādes pakalpojumu sniedzēji draud paaugstināt tarifus, ja dzīvokļu īpašnieki izvēlēsies tiešos norēķinus par komunālajiem pakalpojumiem.
Iedzīvotājiem turpmāk būs iespēja par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem norēķināties ar tiešajiem maksājumiem arī bez mājas pārvaldnieka starpniecības, paredz Saeimas ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā.
Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija (LSUA) ir pret to, ka dzīvojamo māju iemītnieki norēķinās tieši ar komunālo pakalpojumu sniedzēju, teikts LSUA atklātajā vēstulē Saeimas deputātiem.Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija ir nodevusi Saeimai uz otro lasījumu grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, tāpēc LSUA ir nosūtījusi Saeimas deputātiem atklātu vēstuli "Par likumprojektu "Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā"".
Rīgā esošajām bankām un to meitasuzņēmumiem ir 110 000 latu lieli komunālie parādi, informēja Rīgas domes Mājokļu un vides departaments.Kā stāsta departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko (GKR), Latvijas Komercbanku asociācija ir izplatījusi paziņojumu, ka bankām tādu parādu neesot, taču departamenta rīcībā ir ziņas, ka bankām tomēr šādi parādi ir.
Vairāk nekā 5000 rīdzinieku, kuri dzīvo pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotajos namos, izmantojuši iespēju slēgt mierizlīgumus par komunālo parādu nomaksu, atbrīvojoties no soda naudas. Tā ir aptuveni piektdaļa no kopumā gandrīz 25 000 rīdzinieku, kas palikuši apsaimniekotājam parādā, pastāstīja uzņēmuma pārstāvis Krists Leiškalns.
Lai motivētu apsaimniekotājus piedzīt komunālos parādus un dzīvokļu īpašniekus maksāt ikmēneša rēķinus, Saeimas Mājokļa jautājumu apakškomisijas deputāti trešdien, 9. maijā, vienbalsīgi atbalstīja nodot izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā grozījumus četros ar dzīvokļu jautājumiem saistītajos likumos.