Disleksija un disgrāfija ir sindromi, kas cilvēkam rada grūtības lasīt, rakstīt un arī saprast uzrakstīto. Šiem cilvēkiem nav garīgas attīstības problēmas, taču grūtības novērojamas tieši mācīšanās procesā. Disleksiju mēdz saukt arī par karaļu un ģēniju slimību, jo ar to cīnījies relativitātes teorijas tēvs Alberts Einšteins, datortehnoloģiju izgudrotājs Bils Geitss, pasaku rakstnieks Hanss Kristians Andersens un citi ievērojami cilvēki.
Attīstītās valstīs jau sen mācību iestādes, saņemot neirologa atzinumu, skolēnam ļauj izmantot īpašas atbalsta programmas. Piemēram, ir slimnieki, kas nevar saskatīt melnus burtus uz baltas lapas, tādēļ uz teksta uzklāj plēvīti citā krāsā, lai burti neņirbētu.
Latvijā tā nenotiek, un lielākās problēmas sagādā tieši gala eksāmeni. Vecāki apgalvo, ka pat jauniešiem ar medicīniskām izziņām par disleksiju vai disgrāfiju, skolas visos eksāmenos neļauj izmantot datorus.
Lielākās pretenzijas vecāki izsaka Izglītības ministrijas Valsts izglītības satura centram. Speciālisti par valsts naudu piedaloties dažādos ārzemju semināros, esot labi informēti par risinājumiem citur, bet rīcība neseko. Kādēļ tā, neviens no speciālistiem, kuri ir atbildīgi par šo problēmu, komentārus Nekā Personīga sniegt nevarēja, jo esot aizņemti eksāmenos.
Tikmēr Izglītības ministrijas sabiedrisko attiecību pārstāve pārmetumus noraida. Lēmums esot katras skolas ziņā, bet vecāki tur nav griezušies, citādi atļauja būtu saņemta vismaz daļai eksāmenu.
Vecāki uz to norāda, ka viņiem nav drosmes runāt ar skolas vadību, jo attieksme esot noraidoša ar ieteikumu mācīties čaklāk. Vecāki, ka ir saņēmuši šādu noraidījumu, baidās sūdzēties tālāk, lai strīdu dēļ nepadarītu savu bērnu problēmas vēl lielākas. Izglītības ministrija sola, ka turpmāk aktīvāk iesaistīsies problēmas risināšanā.