Šīs padomes uzdevums ir pārstāvēt sabiedrības intereses, piedalīties sabiedriskā pasūtījuma veidošanā un vērtēt tā izpildi, ko pašlaik īsteno Latvijas Radio un Latvijas Televīzija. Taču valsts finansējumu vēlas saņemt arī komerctelevīzijas.
"Sabiedriskais pasūtījums jau pašlaik netiek kvalitatīvi īstenots, ir jāizvērtē, kas tomēr ir sabiedriskie mediji, bet kas komercmediji, jo bizness ir bizness," komentēja Pīpiķe.
Viņa norādīja, ka jau pašlaik medijiem nepietiek finansējuma sabiedriskā pasūtījuma izpildei un tā uzticēšana komerctelevīzijām iespējama tikai tad, ja valsts to var atļauties. Savukārt, atšķaidot esošo valsts finansējumu uz vairākiem īstenotājiem, jāvērtē, vai atdeve būs pietiekama.
"Ir ļoti daudzas lietu, kur valsts ar savu finansējumu kropļo biznesu. Ir nepieciešama kvalitatīva analīze, bet, ja tai nav laika, tā ir šantāža. Ja pašlaik būtu tā, ka mums ir lielāks pieprasījums un vajag papildspēkus, lai to īstenotu, tad, jā, var to darīt, ja valsts budžets to var atļauties," sprieda Pīpiķe.
SKP vadītāja uzsvēra, ka svarīgs būs jaunais NEPLP sastāvs, lai tajā būtu cilvēki, kas varētu izvērtēt, kā sistēmu, ko Latvijā vēlamies, varētu arī finansiāli uzturēt.
Jau ziņots, ka joprojām atklāts ir jautājums par to, cik daudz kanālu bezmaksas virszemes apraidē skatītāji varēs uztvert no 1.janvāra, ko LNT un TV3 ir draudējušas bezmaksas apraidi pamest. Tiesa, kompānijas saista līgums ar Lattelecom.