Kā norādīja O.Skudra, Valsts prezidents savā Jaungada apsveikumā esot revidējis savu pozīciju attiecībā uz referendumu un savā runā "stipri tuvojoties koalīcijas pozīcijai". Abi valsts līderi uzsvēruši, ka ar latviešu valodu Latvijai esot par maz – ka nepieciešama arī cieņa vienam pret otru, tolerance, ka Latvijas nākotne balstāma uz visiem šiem aspektiem. Taču tieši premjers pirmo reizi nācis klajā ar formulu, ka Latvijas nākotnei nepieciešams gan kultūras patriotisms, gan konstitucionālais patriotisms. Kā atzīst profesors, līdz šim neviens tik skaidri nav formulējis, ka referendumam būs jāapliecina šie abi aspekti. Šī definīcija esot uzskatāma arī par visas V.Dombrovska runas konceptuālo pamatu, komentēja O.Skudra. Valsts prezidents Andris Bērziņš savā runā savukārt paudis, ka Eiropas Savienībā (ES) krīze turpinās un līdz šim tās mēģinājumi risināt finanšu problēmas ir bijuši nesekmīgi. "Tas ir daudz asāks vērtējums kā premjeram," salīdzināja O.Skudra, norādot, ka V.Dombrovskis šīs problēmas savā runā nav pieminējis. "Bērziņa runā brīdinājuma nots skan nopietnāk nekā Dombrovska runā," uzsvēra profesors, norādot, ka to varot skaidrot ar Valsts prezidenta pieredzi, kurš uzskata, ka Latvija atslābināties nedrīkst, jo nākotnē var būt nepatīkami pārsteigumi. Abiem valsts līderiem sakrituši viedokļi par divu līmeņu Eiropu, kas ir tuvākās nākotnes realitāte, atzīst profesors. Ministru prezidents savā runā lielu akcentu licis arī uz to, ko līdz šim paveikusi iepriekšējā valdība – par izkļūšanu no Starptautiskā Valūtas Fonda uzraudzības, viņš iezīmējis pozitīvās ekonomikas tendences. Apsveicami, ka abi ir vienisprātis par to, ka Latvijai ir jāstrādā, lai tā būtu ES kodolā, vērtēja O.Skudra. Šajā ziņā V.Dombrovskis "runā skaidrāku valodu", norādot, ka Latvija nav nekāda ES nomale, bet ka "Latvija grib piederēt Eiropas kodolam un Eiropa ir mūsu ģeopolitiskā telpa".
Kā Dienai atzina sociologs Aigars Freimanis, Valsts prezidenta paziņojums, ka viņš runu teiks 1.janvārī, uzreiz radījis hipotēzi, ka viņš grib teikt ko nopietnāku, un tas ir būtiski ietekmējis arī premjera runu rakstītājus. Viņš norādīja, ka premjera runa šogad esot bijusi neparasti konkrēta, turklāt sociologs neatceras gadījumu, kad pēdējo gadu laikā kāds Jaungada apsveikumā būtu pieminējis arī skaitļus, kā to šogad darījis Valdis Dombrovskis. "Tā nebija piemērota 31.decembra vakaram, bet to var lasīt tagad un pat pēc divām nedēļām un mēģināt saprast," premjera runu vērtēja A.Freimanis.
V.Dombrovskis savā runā esot uzsvēris, ka krīze ir pārvarēta un savā runā "uzteicis valdību, sabiedrību un netieši sevi", vērtēja sociologs. Viņš norāda, ka premjers savā runā mēģinājis attaisnot arī nepopulāros lēmumus, un viņa runa bijusi "pozitīvā konstatācija". Uzrunā varējis just, ka pieņemtie nepopulārie lēmumi premjeram rūp un ka viņš bažījas par sabiedrības viedokli. Sociologs norāda, ka pēdējais skaļākais gadījums ar Swedbanku savukārt skaidri apliecina pretējo - Latvijas iedzīvotāji pie varas esošajiem neuzticas.
Valsts prezidents Andris Bērziņš, salīdzinot ar Ministru prezidentu, savā runā bijis kritisks. Banku sektorā notiekošajam A.Bērziņš veltījis smagus vārdus, un viņa teiktais, ņemot vērā Valsts prezidenta līdzšinējo pieredzi finanšu jomā, liecina, ka "viņš zina, ko saka", atzīst sociologs.
Valsts prezidents izrāda arī satraukumu par ES nākotni, atzīstot, ka Latvijas ietekme nav tik liela, lai šo procesu ietekmētu.
Attiecībā uz nacionālo jautājumu A.Bērziņš atšķirībā no iepriekšējām reizēm savos izteikumos bijis ļoti stingrs. Savā Jaungada apsveikumā pavēstot, ka "balsojums par valsts valodas statusa maiņu vienlaikus būs balsojums pret Latviju kā valsti", viņš izteicies daudz stingrāk kā jebkurš cits, atzina A.Freimanis.
Kā zināms, Valsts prezidents šogad lauza iepriekšējo prezidentu ievēroto tradīciju sveikt iedzīvotājus gadu mijā, savu uzrunu sakot 1.janvāra pēcpusdienā. Līdz šim abu valsts līderu runas asi kritizējusi eksperte Žaneta Ozoliņa.
Papildinātas pēdējās sešas rindkopas - red.