2018. gadā no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 183 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 124 miljoni eiro. Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 307 miljoni eiro, kas ir par 35,8 miljoniem vairāk nekā pērn.
Lai savlaicīgi sāktu 2018. gada būvniecības sezonu, jau pērn sāktas iepirkumu procedūras - izsludināts 31 iepirkums par darbiem 52 būvdarbu objektos.
Lielākie būvdarbi 2018. gadā notiks šādos autoceļu posmos:
- Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža ( Terehova) (A12) 54,60.-72,78. kilometrā, pārejošais objekts no 2017. gada;
- Liepāja–Lietuvas robeža (Rucava) (A11) 50,547.-58,997. kilometrā, pārejošais objekts no 2017. gada;
- Rīga–Sigulda–Igaunijas rob. (A2) (Veclaicene) 88,10.-95,20. kilometrā;
- Cēsis–Vecpiebalga–Madona (P30) 2,147.-8,02. kilometrā, pārejošais objekts no 2017. gada;
- Krāslava–Preiļi–Madona posmā Kastīre–Preiļi (P62) 44,15.-57,54. kilometrā, pārejošais objekts no 2017. gada;
- Augšlīgatne–Skrīveri (P32) 47,20.-60,29. kilometrā, pārejošais objekts no 2017. gada;
- Augšlīgatne–Skrīveri (P32) 61,27.-72,27. kilometrā;
- Ventspils (Leči)–Grobiņa posmā Labrags–Vērgale (P111) 43,20.-63. kilometrā;
- Valmiera–Cēsis–Drabeši (P20) 29,63.-39,73. kilometrā, pārejošais objekts no 2017. gada;
- Kārsava–Ludza–Ezernieki (P49) 16,79.-25,29. kilometrā.
LVC plāno piesaistīt līdzekļus no alternatīvajiem finansējuma avotiem. Turpināsies darbs pie Ķekavas apvedceļa projekta realizācijas, kas tiek īstenots pēc privātās un publiskās partnerības (PPP) modeļa. Jau ir iegādāti 75% no projekta realizācijai nepieciešamajām zemēm un šogad ir plānots izsludināt partnerības iepirkumu.
Savukārt sadarbībā ar Lietuvas kolēģiem pārrobežu sadarbības programmas INTERREG (Interregional cross border cooperation) ietvaros plānota pierobežas ceļu posmu rekonstrukcija gandrīz 27 kilometru garumā. Kopējās projektu izmaksas ir 6,1 miljons eiro, no tiem 4,4 miljoni eiro tiks piesaistīti no INTERREG. Būvdarbi notiks trīs autoceļu posmos Latvijas un Lietuvas pierobežā:
- Latvijā: Bauska–Bērzi–Lietuvas robeža (V1028) (7,44.-14,62. km), Lietuvā: autoceļš Vileišiai–Žeimelis–Adžiūniai–Latvijas robeža (Nr. 2912)(0,0.-5,1.km);
- Latvijā: Jēkabpils–Lietuvas robeža (P75) (56,09.-60,50. km) un Nereta–Sleķi (V961) (0,00.-1,20.km), Lietuvā: autoceļš Pandelys–Suvainiškis–Nereta–Latvijas robeža (Nr. 3647) (13,3.-18,3.km);
- Latvijā: Ezere–Embūte–Grobiņa (Zaņas tilts) (P106) (0,07.-14,00. km), Lietuvā: autoceļš Ežere–Mažeikiai–Latvijas robeža (Nr.163) (0,0.-9,19. km).
Grants autoceļu remontdarbu apjoms – vēsturiski lielākais
Šogad valsts autoceļu tīklā plānoti vēsturiski apjomīgākie grants autoceļu remontdarbi, tiem ir novirzīti 34,8 miljoni eiro. Salīdzinājumam – 2017. gadā vietējo ceļu sakārtošanai bija atvēlēts 9,1 miljoni eiro.
Prioritāri tiks sakārtoti vietējie autoceļi, uz kuriem ir lielākā satiksmes intensitāte, vairāk brauc kravas transports un kurus izmanto lielāks skaits cilvēku. Darbi notiks 98 vietējo autoceļu posmos ar kopējo garumu 396 kilometri.
No 20 081 km valsts ceļu 11 110 kilometri ir ar šķembu un grants segumu, t.sk. 855 kilometri ir reģionālie valsts ceļi un 10 202 kilometri vietējas nozīmes ceļi, kā arī 53 kilometri ir blakusceļi.
2017. gada dati liecina, ka 9,2% grants autoceļu bija labā tehniskā stāvoklī, 48,4% – apmierinošā, bet 42,3% – sliktā.
Satiksmes drošības uzlabošana
2018. gadā turpināsies akustisko ribjoslu ierīkošana uz šosejas Tīnūži–Koknese (P80) un citur valsts autoceļu tīklā. Pirmās akustiskās ribjoslas uz šosejas Tīnūži–Koknese (P80) tika ierīkotas 2016. gada beigās. Pēc to ierīkošanas 2017. gadā attiecīgajos posmos uz pusi samazinājās ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo un cietušo skaits.
Tāpat 2018. gadā tiks izstrādāta bīstamo ceļa posmu («melno punktu») samazināšanas programma, paredzot arī veikt analīzi par to, vai “melno punktu” vietas ir aprīkotas ar visām nepieciešamajām ceļa zīmēm, un nepieciešamības gadījumā paredzot uzstāstīt papildu brīdinošās zīmes (Stop, Bīstams krustojums un tml.). Finansējums programmas realizācijai tiks paredzēts 2019. gada budžetā.
Lai izvērtētu iespēju ieviest uz Tallinas šosejas (A1) 2+1 joslu principu, kad pamīšus tiek izveidotas apsteigšanas joslas – noteikta ceļa posma vienā virzienā izveidojot divas joslas, pretējā virzienā – vienu, attiecīgi nākamajā posmā – otrādi, šogad tiks veikta izpēte.
Lielākie satiksmes drošības uzlabošanas projekti:
- A/c A4 Baltezers–Saulkalne un a/c V31 Pievadceļš Muceniekiem krustojuma pārbūve, 7,39. kilometrā;
- Regulējamas gājēju pārejas ierīkošana uz a/c A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) krustojumā ar Ziemeļu ielu Ķekavā;
- Regulējamas gājēju pārejas ierīkošana uz a/c A2 Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene) krustojumā ar Pīlādžu ielu Siguldā;
- Satiksmes drošības uzlabošana uz autoceļa P34 Sinole–Zeltiņi–Silakrogs apdzīvotā vietā Strautiņi, 34,97.-35,16.. kilometrā, – autobusu pieturas, gājēju pārejas, ietves un apgaismojuma sakārtošana;
- Autobusu pieturas ierīkošana a/c P36 Rēzekne–Gulbene, 48,8. kilometrā (Ozolnes);
- Gājēju-velosipēdistu ceļa ierīkošana gar a/c P97 Jelgava–Dobele–Annenieki posms no Dobeles līdz Gardenei, 34,19.-36,50. kilometrā;
- Gājēju-velosipēdistu ceļa ierīkošana gar a/c P106 Ezere–Embūte–Grobiņa posms starp Grobiņu un ciematu Ilģi, 79,75.-81,08. kilometrā;
- Gājēju-velosipēdistu ceļa ierīkošana gar a/c P95 Jelgava–Tērvete–Lietuvas robeža (Žagare) Svētē, 6,10.-8,10. kilometrā;
- Autoceļa P100 Ozolnieki–Dalbe un Eglaines/Skolas ielas krustojuma pārbūve Ozolniekos.