Veloceliņš tiek ierīkots arī visur citur, kur notiek ielu rekonstrukcija, kā tas patlaban notiek Pārdaugavā Daugavgrīvas ielas rekonstrukcijas laikā. Kopumā veloceļu attīstība Rīgā tiek paredzēta atbilstoši Rīgas attīstības plānam, kur paredzēti maģistrālie un savienojošie veloceļi. Līdz šim veloceļi izbūvēti gandrīz 42 km garumā, no tiem būtiskākie posmi ir Centrs – Berģi; Vecrīga – Imanta; Centrs – Mežaparks; Mežaparks - Vecāķi; Juglas iela – Augusta Deglava iela.
Šogad plānotajā celiņā tiks paredzēta speciāla josla arī gājējiem, bet tehniskajā projektā izskatīta iespēja ziemas apstākļos veloceļa trasi pielāgot distanču slēpošanai.
Vēl līdz vasaras sākuma pilsētā plānots uzstādīt arī desmit jaunas novietnes, kuru atrašanās vietu izvēlē tiks iesaistīti arī paši velosipēdisti. Rīgas dome aicina velosipēdistus un citus satiksmes dalībniekus savus priekšlikumus tuvāko nedēļu laikā sūtīt uz [email protected] vai Rīgas domes Satiksmes departamenta twitter kontu @rdsvd.
Rīgas Satiksmes pārstāvis Viktors Zaķis uzsver, ka liels solis pretim velokustībai ir RD Satiksmes un transporta lietu komitejā otrdien konceptuāli atbalstītais lēmums atļaut velosipēdus pārvadāt sabiedriskajā transportā bez speciāla iepakojuma. Juridiski to vēl nav atļauts darīt, jo jautājums tuvāko divu nedēļu tiks izskatīts RS valdes sēdē, kurā tiks pieņemts gala lēmums. Līdz šim ielu remontdarbu laikā un pēc rīdzinieku ieteikuma nolīdzinātas jau ap 300 apmalēm.
Plānotajās aktivitātēs ietilpst arī nebijušas apmācību organizēšana no maija līdz augustam, kurā aicinātas piedalīties studentu grupas, uzņēmumu un pašvaldības iestāžu pārstāvji, kā arī citi interesenti, kas velosipēdu vēlas izmantot kā ikdienas transporta līdzekli Rīgā. Ieinteresētajām grupām tiks sniegta detalizēta informācija par satiksmes drošības jautājumiem, par drošām pārvietošanās iespējām galvaspilsētā un ārpus tās, kā arī praktiski padomus par velobraucēja ekipējumu un to nozīmi ceļu satiksmē.
Tāpat dalībniekiem tiks organizētas nodarbības speciālā mācību laukumā, veicot manevrus un nostiprinot praktiskās iemaņas. Savukārt dalībniekiem apmācību ietvaros būs jāveic piezīmes dienasgrāmatā par iespaidiem, novērojumiem un sajūtām braukšanas laikā ar velosipēdu.
Lai gan gribētos, lai velojautājumi Rīgā un Latvijā attīstītos vēl straujāk, viss iet pozitīvā solī, uzskata Latvijas Riteņbraucēju apvienības (LRA) valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks. Viņš norāda, ka šobrīd riteņbraucējiem ir izveidojies veiksmīgāks dialogs ar RD: “Pēc mūsu ierosinājuma šodien transporta lietu komiteja atbalstīja ierosinājumu pārvadāt velosipēdus sabiedriskajā transportā bez obligātas iesaiņošanas.”
Tiesa gan joprojām liela problēma ir apmaļu augstums, kas apgrūtina ne tikai riteņbraucējus, bet traucē pārvietoties arī invalīdiem un vecākiem ar bērnu ratiņiem, uzskata V. Silenieks. Viņa pārstāvēta apvienība šobrīd aktīvi cenšas norādīt uz šādu problēmu tieši jaunbūvējamos objektos. “Ja padomju laikos ir slikti taisīts, tad brāķi nedrīkst taisīt šodien. Mēs kā apvienība esam norādījuši uz konkrētām jaunbūvēm, bet bieži vien tas ir par vēlu, jo izrādās objekti ir jau nodoti ekspluatācijai,” pauž V. Silenieks.
Viņš arī norāda, ka lielas problēmas namsaimniekiem un namīpašniekiem sagādā arī velonovietņu uzstādīšana, jo juridiski velonovietne skaitoties mazā arhitektūras forma. “Tā lieta, kas šobrīd nedaudz vairāk pietrūkst, ir pretīmnākšana juridiskā jomā no Rīgas domes, lai namsaimnieki varētu izvietot velonovietnes. Šobrīd namsaimniekiem un īpašniekiem ir grūtības ar saskaņošanu, jo tas ir atkarīgs no velonovietnes veida, dizaina, izstrādājuma utt.,” sacīja V. Silenieks.