Taču līdz šim arī nav saņemtas nekādas sūdzības par zilaļģu klātbūtni Latvijas piekrastē.Viņš skaidroja, ka pēdējā laikā spēcīgais vējš veicina viļņu veidošanos, kas sakuļ ūdeni. Līdz ar to ūdens virsējā slānī neveidojas zilaļģes, lai arī ūdens temperatūra ir labvēlīga zilaļģu ziedēšanai. Visbiežāk vasaras laikā zilaļģu ziedēšana tiek novērota Kurzemes piekrastē, jo tur Baltijas jūrā ir labvēlīgāki apstākļi, lai veidotos zilaļģes, savukārt Rīgas jūras līcī šie apstākļi nav tik labvēlīgi.Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta informācija liecina, ka zilaļģes ir novērojamas Somijas līcī un uz dienvidiem no Gotlandes salas. Tāpat zilaļģu ziedēšana novērojama Irbes šaurumā.J.Aigars minēja, ka patlaban piekrastē drīzāk varētu būt izskalotas pavedienu aļģes, kas cilvēkiem nav kaitīgas, taču pūstot tās izdala nepatīkamu smaku, tādēļ pludmaļu apsaimniekotāji tās cenšas savākt.Dažas no zilaļģēm ir potenciāli toksiskas, kas nozīmē, ka tās noteiktos apstākļos pie siltas ūdens temperatūras, kas ir virs plus 20 grādiem, var attīstīt toksīnus, kas ir kairinoši, alerģiju un citu reakciju izraisoši. Piemēram, pēc šāda ūdens norīšanas cilvēkiem ir slikta dūša, bet pēc peldes tiek novērots ādas kairinājums.Zilaļģu (Aphanizomenon un Nodularia) masveida savairošanās Baltijas jūrā parasti ir novērojama tikai jūlija un augusta karstajās dienās.
Šovasar Latvijas piekrastē vēl nav novērota zilaļģu ziedēšana
Lai arī jūlijs ir tas laiks, kad visbiežāk jūras piekrastē tiek novērota zilaļģu ziedēšana, patlaban Latvijas piekrastē Baltijas jūrā nav novērota zilaļģu ziedēšana.Latvijas Hidroekoloģijas institūta Jūras monitoringa nodaļas vadošais pētnieks Juris Aigars skaidro, ka finansējuma samazinājuma dēļ institūts jūras monitoringu vasarā var veikt tikai divas reizes, proti, viena pārbaude tika veikta jūnijā, kad zilaļģes netika konstatētas, bet nākamais monitorings tiks veikts augustā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.