Kā ziņots, uz Salu tilta temperatūras paaugstināšanās rezultātā 30.janvārī bija izveidojušās milzīgas bedres, kuru dēļ uz tilta atļautā ātruma ierobežojums noteikts līdz 30 km/h. Kāds aculiecinieks portālam Diena.lv raksta par haosu, kas trešdienas vakarā radies uz Salu tilta: "Bedres bija visur, ceļa malā stāvēja vairākas automašīnas ar iedegtiem avārijas signāliem, daudzi šoferīši mainīja riepas. Uz vidējās joslas lielākajām bedrēm priekšā bija apstājušies sniega tīrītāji."
Ceļu būves uzņēmuma SIA Strabag direktors Māris Paiders portālam Diena.lv skaidroja, ka Salu tilta segumā izmantoti nekvalitatīvi un lēti krievu bitumeni, kuriem ir tendence ātri novecot. "Šāds bitumens tiek lietots, lai uzvarētu konkursos un, lai būtu lēti, lēti. Tagad tas sāk atspēlēties," skaidro Paiders. Virsējā asfalta kārta veidota no lieliem akmeņiem un nekvalitatīvā bitumena, kam nepiemīt elastība - virskārtai nolietojoties, tajā veidojas spraugas, kurās satek ūdens un akmeņi "lec ārā", stāsta Paiders.
"Tas ir stundu jautājums. Ūdens iet iekšā, bitumens netur, jo viņš nav kvalitatīvs un elastīgs. Kāds nav uzdevis pareizu uzdevumu, kas būvētājam ir jādara un tur ir sekas! Ja jūs nesakat būvētājam, kas ir jādara, ko dara būvētājs? Viņš izmanto lētāko paņēmienu. Garantija tādam darbam ir viens vai divi gadi," pauž eksperts.
Autokluba LAMB prezidents Juris Zvirbulis situāciju raksturo kā "pilnīgi absolūti nenormālu". Viņaprāt, Salu tilta stāvoklis būtu saprotams, ja Rīgas domei (RD) nebūtu ceļu uzturēšanai nepieciešamo finanšu līdzekļu – nauda domei ir, taču tā tiek izlietota citiem mērķiem, uzskata Zvirbulis.
"Nauda tiek ieguldīta citās lietās, izpriecās, tiek rīkoti pasākumi, kas ir ļoti labi, bet sanāk tā, ka mēs tagad dzīvosim un braukāsim pa iekšpagalmiem, svinēsim svētkus, bet pa ielām mēs vairāk nebrauksim. Nevarēs aizbraukt uz darbu, nevarēs arī biznesu attīstīt. Tilti ir uz sabrukuma robežas!" pauž Zvirbulis.
Viņš katastrofālo situāciju uz Salu tilta saista ar politisko gribu, aicinot ielūkoties šī gada RD budžeta plānā, kur aptuveni desmit tūkstoši latu atvēlēti ceļu remontam, savukārt četri miljoni – iekšpagalmu remontam. Zvirbulis uzsver, ka remontējot galvenos ceļus, nav iespējams "saņemt plusiņus" no vēlētājiem, taču to iespējams izdarīt remontējot iekšpagalmus. "Pašvaldība nepietiekami rūpējas par infrastruktūras uzturēšanu. Absolūti nepietiekami rūpējas par savu īpašumu un tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc šādā stāvoklī ir Rīgas ceļi," skaidro Zvirbulis.
"Ko tagad vajadzētu darīt? Atvainoties visai latviešu tautai! Viņiem ir ielu tīkls, kura kopējais garums varētu būt vairāki simti kilometru, viņiem būtu jāatvainojas visiem rīdziniekiem un desmitā daļa katru gadu vai pat vēl vairāk – astotā daļa, būtu jāremontē. Un ne jau iekšpagalmi, par ko viņi balsis nopelna. Zinot, kas notiek ar galvenajām ielām, viņi iekšpagalmus taisa! Joki!" kritisks ir Paiders.