Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +8 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 5. novembris
Lote, Šarlote

ST skatīs Paula un Ančas pieteikumu saistībā ar Krājbankā palikušo naudu

Satversmes tiesa (ST) pieņēmusi izskatīšanai vairāku cilvēku, tostarp komponista Raimonda Paula un izdevniecības Žurnāls Santa līdzīpašnieces Santas Ančas, pieteikumu saistībā ar Latvijas Krājbankā (Krājbanka) palikušo naudu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

ST pārstāve Alla Spale aģentūrai LETA pirmdien apliecināja, ka tiesa pieņēmusi lēmumu saistībā ar Paula, Ančas pieteikumu, taču atturējās sniegt informāciju par šī lēmuma būtību, norādot, ka par to informācija tiks sniegta šīs darbadienas laikā.

LETA jau ziņoja, ka ST līdz 13.martam bija paredzējusi pieņemt lēmumu par to, vai ierosināt lietu pēc Paula, Ančas un citu Krājbankas noguldītāju sūdzības, vai arī atteikt lietas ierosināšanu.

Kā Latvijas Televīzijas ziņu raidījumam Panorāma iepriekš skaidroja advokāts Egils Radziņš, sūdzības iesniedzēju ieskatā, patlaban tiek pārkāptas cilvēku tiesības lemt un rīkoties ar viņu īpašumu. Proti, saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 179.panta pirmo daļu lēmumu par sanācijas piemērošanu pieņem administrators, bet sanācijas plāns stājas spēkā pēc apstiprināšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) un kreditoru sapulcē. Ir zināms, ka FKTK savu atbildi sniegs februāra beigās, taču kreditoru sapulce vispār nav sasaukta.

Sūdzības iesniedzēji arī norāda, ka pretrunā Satversmē garantētajām tiesībām ir kārtība, kādā tiek atmaksāti atgūtie līdzekļi. Proti, prioritāri atgūtie līdzekļi tiek novirzīti Noguldījumu garantiju fondam, tad seko darbinieki un citi un tikai tad seko kreditori.

Pauls, kuram Krājbankā bija aptuveni 700 000 latu, no kuriem atgūti tikai 70 000 latu, raidījumam pauda viedokli, ka pašiem kreditoriem ir jālemj par to, kam atdot naudu. Viņš arī norādīja, ka neviens neuzskata par vajadzīgu viņu kā kreditoru oficiāli informēt, kas notiek bankā.

Intervijā Lietišķajai Dienai Pauls prognozēja, ka Krājbankas lielo ieguldītāju aktivitātes, vēršoties ST, nekādus rezultātus nedos.

Kā ziņots, jau iepriekš Pauls aģentūrai LETA pauda viedokli, ka Krājbankas klientu nauda ir vienkārši nozagta. "Ko es te varu teikt - kas zagts, tas nozagts," sacīja Pauls, piebilstot, ka tas noticis ar valdības, Finanšu ministrijas un FKTK atbalstu. Viņa skatījumā, bankas klientu nauda arī ieguldīta airBaltic. Pauls sacīja, ka parasti zagļus liekot cietumā, taču šajā lietā nekādas procedūras nenotiekot un neviens neliekoties ne zinis.

Vērtējot naudas atgūšanas iespējas, Pauls toreiz sacīja, ka tiesu darbi, visticamāk, vilkšoties gadiem.

Krājbankas maksātnespējas administrators auditorfirma KPMG Baltics secinājusi, ka neviens no saņemtajiem sanācijas priekšlikumiem nav praktiski realizējams, tāpēc tā FKTK ieteica sākt bankas bankrotu. Kopumā tika iesniegti četri sanācijas piedāvājumi.

No Latvijas Krājbankas kreditoriem lielākais ir Noguldījumu garantiju fonds (60% prasījumu kopsummas), valsts institūcijas (14%), subordinētie kreditori (4%), finanšu institūcijas (2%) un pārējie noguldītāji (20%).
Rīgas apgabaltiesa Krājbanku par maksātnespējīgu pasludināja 2011.gada 23.decembrī.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas