Pašreiz to dara 35% aptaujāto, lai gan pērn rādītājs audzis par 10%. Savukārt to, cik liels ir personīgais otrā līmeņa pensiju uzkrājums un cik liela naudas summa tiek uzkrāta ik mēnesi, zina 5% aptaujāto. Baltijas valstu kontekstā tie ir zemākie rādītāji, turklāt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vadītāja Inese Šmitiņa stāstīja, ka informētība par pensiju pirmo līmeni, kuru pārvalda valsts, nav augstāka.
Diena iepriekš rakstīja arī par Swedbank pētījumu, kurā secināts, ka cilvēku gaidas pret pensijām ir augstas – tai vajadzētu būt vidēji 75% apmērā no algas. Tāpēc aktualizējas ne vien jautājums par informētību, bet, kā saka Šmitiņa, arī par to, cik godprātīgi esam: "Diemžēl statistika rāda, ka lielākā daļa maksātāju, kas uzkrāj otrajā līmenī, maksā no minimālās algas. Jautājums, vai tās tiešām ir patiesās algas." Līdz ar to uzkrājumi, kas veidojas, ir mazāki.
Tomēr arī jautājums par cilvēku zināšanām un informācijas pieejamību ir būtisks, norāda SEB dzīvības apdrošināšanas un pensiju uzkrājumu vadītāja Kristīne Lomanovska. Viņasprāt, zināšanas par sava uzkrātā kapitāla apjomu vairotu uzticību pensiju sistēmai kopumā. Tā cilvēki redzētu un sajustu, ka ir konkrēta naudas summa, kas pieder tikai viņiem. Saskaņā ar pētījumu šobrīd 62% netic, ka saņems visu viņiem pienākošos pensiju apjomu.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 3.marta, numurā!
roltons
Negodīga pensiju sistēma
Nu nu