Latvijas Tehnoloģiskā centra direktors Jānis Stabulnieks norāda, ka pagaidām mūsu valstī ir grūtības radīt tehnoloģiski orientētu inovāciju ar augstu pievienoto vērtību. "Ja mēs skatāmies kaut vai uz šo pašu inovācijas balvu kopumā, mēs redzam Dobeles dzirnavnieku, Valmieras pienu, šprotu ražotājus. Par šiem uzņēmumiem neko sliktu nevar teikt, bet tajā pašā laikā augsti tehnoloģiskie uzņēmumi nominācijās teju neparādās. Ja tomēr parādās, tā ir bijusi apstākļu sakritība," secina Stabulnieks un uzsver, ka šādam biznesam, kas spēj dot lielu pievienoto vērtību, ir nepieciešama atbalsta sistēma. Lai īstenotu jaunu tehnoloģijas produktu, nepieciešams vismaz gads. "Esam domājuši, kā būtu, ja visu Eiropas naudu ieguldītu Latvijas zinātnē, - vai tas dotu iespēju Latvijā radīt inovācijas un daudz jaunu uzņēmumu. Atbilde ir nē. Nav sistēmas," izsaucas Stabulnieks.
Viņaprāt, vispirms vajadzētu mainīt pieeju izglītībā, kas patlaban spēj sagatavot labu darbaspēku, bet nespēj veicināt jaunu uzņēmumu rašanos. "Mūsu izglītības sistēma ražo kalpus," Stabulnieks ir skarbs. Arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols Dienai norāda, ka nozarei vēl ir uz ko tiekties: "Uzņēmējdarbības gars Latvijā ir nomāktāks nekā citās Eiropas valstīs. Tradicionālais stereotips, ka poļi vai holandieši ir labāki uzņēmēji, ir spēkā. Šī iemesla dēļ mēs regulāri cenšamies rīkot pasākumus, kas veicinātu jaunās idejas."
Visu Aļonas Zanderes rakstu "Nav izstrādāta sistēma biznesa inovāciju īstenošanai" lasiet piektdienas, 13.decembra, laikrakstā Diena!