Šie paziņojumi izraisījuši plašas diskusijas sociālo mediju lietotāju vidū, kur viens no konvencijas aktīvākajiem pretiniekiem sociālajos tīklos Nacionālās apvienības politiķis Jānis Iesalnieks paziņojis, ka novērojis, ka konvenciju atbalsta homoseksuāļi un radikālās feministes.
Interesants novērojums: pret Stambulas konvenciju pamatā iestājas ģimenes sievietes, savukārt par - homoseksuāļi un radikālās feministes.
— Jānis Iesalnieks (@JanisIesalnieks) May 6, 2016
Portāla Diena.lv apkopotās tviterpērles par Stambulas konvenciju varat lasīt šeit - Mana cīņa pret Stambulas konvenciju.
Konvencija pret Satversmi
Analīzē apgalvots, ka Stambulas konvencija "klaji ignorē" gan Satversmes 112.pantā, gan starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos garantētās vecāku tiesības bērnu izglītībā. Turklāt netiekot ņemta vērā arī vecāku reliģijas brīvība, kas ir nesaraujami saistīta ar tiesībām izglītot savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem uzskatiem, vēsta aģentūra LETA.
Konvencijas analīze par 3000 eiro tika uzticēta Ingas Kačevskas birojam, bet analīzes autore ir Baiba Rudevska, kura, kā Diena.lv secināja, jau iepriekš dažādās diskusijas un rakstos ir izteikusies pret konvenciju un "homoseksualitātes popularizēšanu".
Tāpat TM algotie juristi apgalvo, ka konvencija uzliek valstīm pienākumu veikt izmaiņas cilvēku domāšanā un attieksmē, bet šāda prasība neatbilst Satversmes 99. un 100.pantam, jo katram Latvijā ir tiesības domāt brīvi, kā arī brīvi paust savus uzskatus, ja vien tie neaizskar citu cilvēku pamattiesības. Arī Satversmes 1.pants, kurā Latvija pasludināta par demokrātisku republiku, jau pats par sevi izslēdz valstij iespēju uzspiest visiem iedzīvotājiem vienas ideoloģijas - radikālā feminisma - idejas un postulātus, tādējādi visiem liekot dzīvot tikai saskaņā ar šo ideoloģiju, teikts analīzē.
"Ja Latvija pievienosies Stambulas konvencijai, tad likumdevējs būs atcēlis vienu no svarīgākajām pamattiesībām Latvijā - vienlīdzību likuma priekšā -, "a priori" padarot vīriešu diskrimināciju - tātad diskrimināciju pēc bioloģiskā dzimuma - par leģitīmu, turklāt bez jebkāda racionāla pamata," pausts vienā no analīzes tēzēm.
Ir arī atbalsts
Tiesa gan ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) paziņojis, ka "Stambulas konvencija ir papildu instruments cīņā ar vardarbību ģimenē, un tā ir atbalstāma," pauž valdības vadītājs. Premjers gan uzskata, ka konvencijai klāt ir jāpievieno deklarācija, kas ļaus šī dokumenta nosacījumus Latvijā ieviest atbilstoši Satversmei.
Savukārt analīzi un TM atzinumu kritizē Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere (Vienotība), viņa uzskata, ka dokuments par Stambulas konvenciju nav vērtējams kā juridisks atzinums, un tas liecina, ka ir sajaukta vadības uzdevuma izpilde ar ministra pārstāvētās Nacionālās apvienības ideoloģijas prezentēšanu.
Kā vēstīja LETA, deputātei kā juristei ir kauns par sagatavoto atzinumu, kurā juridiskā zinātne ir sajaukta ar politisko ideoloģiju. Lībiņa-Egnere uzskata, ka TM ar šāda ārpakalpojuma iegādi nav izpildījusi valdības uzdoto uzdevumu sagatavot atzinumu sadarbībā ar citām institūcijām. Šī situācija ir jāvērtē Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un valdībai, piebilda politiķe.
Savukārt portālā Diena.lv publicētajā viedoklī Latvijas Universitātes asociētā profesore Kristīne Dupate rakstīja, ka "varu nomierināt gan politiķus, gan arī savus amata brāļus un māsas – juristus – Stambulas konvencija neievieš nekādu jaunu pieeju tiesiskajai izpratnei par diskrimināciju uz dzimuma pamata ne starptautiskajā, ne Latvijas tiesību sistēmā. To skaidri pasaka pats Konvencijas Skaidrojošais ziņojums. Viss paliks kā līdz šim – diskriminācijas aizliegums uz dzimuma pamata saglabāsies nemainīgs".