Šā gada augusta beigās 1980.gadā dzimušais Māris Suneps apprecējies ar 1980.gadā dzimušo Lieni Alleri un pieņēmis viņas uzvārdu, bet 1.septembrī abi noslēguši laulību līgumu par visas mantas šķirtību, izriet no Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA Lursoft datubāzēs atrodamajām ziņām.
Valmieras pusē uzaugušais un Valmieras Pārgaujas ģimnāziju absolvējušais Suneps 2007.gada 16.oktobrī izveidojis uzņēmumu SIA S group, kurā pats bijis vienīgais dalībnieks un valdes priekšsēdētājs, taču līdz ar iestūrēšanu laulības ostā šā gada 31.augustā Sunepa izlolotais uzņēmums mainījis nosaukumu uz SIA Aller group un par tā vienīgo īpašnieci un vadītāju kļuvusi viņa līgava Liene. Līdz ar to uzņēmums mainījis arī juridisko adresi, "pārceļoties" no Kr.Barona ielas uz Hanzas ielu Rīgā, liecina Lursoft dati.
Savulaik Suneps bijis valdes loceklis un dalībnieks arī citos uzņēmumos, tostarp SIA APK kārba un nu jau likvidētajā SIA Hanza auto. Tāpat viņš līdz 2008.gada septembrim strādājis 1948.gadā dzimušajai Dagnijai Sunepai piederošās, 2004.gada novembrī reģistrētās būvkompānijas SIA M grupa valdē. Šai firmai kā dažas no darbības nozarēm minētas arī mežsaimniecība, kokmateriālu sagatavošana, zāģēšana, finiera, skaidu plātņu un dažādu citu koka izstrādājumu ražošana.
2008.gada rudenī tiesa SIA M grupa atzinusi par maksātnespējīgu. Kā liecina publiskajos reģistros atrodamie dati, M grupa desmit firmām tolaik bijusi parādā vairāk nekā 206 000 latu. Patlaban nav zināms, vai kompānijai ir izdevies norēķināties ar šiem kreditoriem.
2003.gada oktobrī M.Suneps kopā ar Jāni Sunepu notiesāts par patvaļīgu koku ciršanu, iznīcināšanu vai bojāšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums. Limbažu rajona tiesa par šo nodarījumu M.Sunepam piespriedusi nosacītu brīvības atņemšanu uz diviem gadiem ar viena gada ilgu pārbaudes laiku, bet J.Sunepam - nosacītu brīvības atņemšanu uz deviņiem mēnešiem, nosakot pārbaudes laiku uz vienu gadu. Ar tiesas spriedumu no abiem kopā solidāri nolemts piedzīt arī aptuveni 7000 latu par labu trim personām. Vēlāk šis spriedums stājies spēkā, aģentūra LETA uzzināja Limbažu rajona tiesā.
Internetā publiski pieejamā informācija liecina, ka kāds 1980.gadā dzimis Māris Suneps ir trenējies loka šaušanas sporta klubā Amazones. Ar šī kluba vadītāju Eduardu Lapsiņu gan aģentūrai LETA neizdevās sazināties, jo viņa mobilais tālrunis ir izslēgts vai atrodas ārpus uztveršanas zonas.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā Latvijas Avīzē tika publicētas vairākas politiskās reklāmas, kuru iespējamais mērķis varētu būt pašreizējā tieslietu ministra, iekšlietu ministra pienākumu izpildītāja Aigara Štokenberga (V) 11.Saeimas deputāta kandidatūras nomelnošana pirms gaidāmajām vēlēšanām.
Viena no reklāmām vēstīja: "Nu OK, sashēmoju nodokļus. Ko man tagad - par iekšlietu ministru nebūt? Da sauciet policiju! Ja kas, es esmu viņiem visiem priekšnieks, ha-ha. Viss "štokos" :) Jūsu štokijs." Reklāmu laukumu apakšējā daļā bija aicinājums lasīt www.puaro.lv un www.pietiek.com, kā arī norāde, ka "politisko reklāmu apmaksā privātpersona Māris Allers".
Portāla puaro.lv galvenais redaktors, polittehnologs Jurģis Liepnieks apgalvoja, ka viņš nepazīst ne Māri Alleru, ne Māri Sunepu, ne arī Lieni Alleri. Tāpat viņš neko nezinot par uzņēmumu Aller group.
Arī portāla pietiek.com veidotāji apgalvoja, ka ne Māri Alleru, ne Māri Sunepu viņi nepazīst.
Pietiek.com iepriekš izplatītajā paziņojumā gan bija norādīts, ka "Pietiek.com ir devis atļauju kādai ar politiku nesaistītai, plašākai sabiedrībai nezināmai privātpersonai brīvi, bez kādas samaksas pārpublicēt pietiek.com publicētos rakstus par virkni personu, tostarp arī par pašreizējo tieslietu ministru Aigaru Štokenbergu". Tomēr pietiek.com rīcībā neesot informācijas, vai "štokija reklāmas" apmaksājusi tā pati persona, kurai portāls piešķīris tiesības pārpublicēt savus rakstus.
Kā pārliecinājās aģentūra LETA, populārākajos interneta sociālajos tīklos 1980.gadā dzimušais "štokija reklāmu" apmaksātājs Allers jeb bijušais Suneps ar savu vārdu un uzvārdu nav reģistrējies. Arī jebkāda cita publiski pieejama informācija par šo personu ir grūti atrodama.
Konkrētiem priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņiem izlietoto līdzekļu limita ievērošanu no partiju un ar tām nesaistīto personu puses kontrolēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kurā aģentūra LETA vērsās, lai uzzinātu, vai tiek veikta pārbaude arī attiecībā uz Latvijas Avīzē izvietotajām "štokija reklāmām".
"Turpinot pēc vēlēšanām izvērtēt likumā noteikto ierobežojumu ievērošanu arī ar partijām nesaistīto personu veiktajā priekšvēlēšanu aģitācijā, pārbaužu gaitā atsevišķi vēl tiek vērtēta šo personu veiktās aģitācijas iespējamā saistībā ar partiju kampaņām, tāpēc to rezultāti būs kopā ar partiju deklarāciju pārbaužu rezultātiem," aģentūrai LETA pastāstīja KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs.
Runājot par partiju vēlēšanu deklarāciju pārbaudēm, Vitenburgs atgādināja, ka saskaņā ar likumu partijām deklarācijas par visiem saviem aģitācijas izdevumiem KNAB jāiesniedz 30 dienu laikā, bet birojam tās jāpārbauda sešu mēnešu laikā un pēc tam jāziņo sabiedrībai par visiem atklātajiem pārkāpumiem kopā, nepubliskojot pirms tam informāciju par atsevišķiem pārkāpumiem.
Tikmēr 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanas jau ir notikušas, un to provizoriskie rezultāti liecina, ka Štokenbergs, kandidējot Zemgales vēlēšanu apgabalā kā Vienotības saraksta līderis, parlamentā tomēr nav ticis ievēlēts.