Turpmāko sešu gadu laikā plānoto investīciju apjoms ir 38,5 miljoni eiro, no kuriem 28,9 miljoni eiro ir Eiropas reģionālā attīstības fonda finansējums, savukārt privātais līdzfinansējums, ko veido uzņēmumu, mecenātu finansējums un augstskolu pašu saimnieciskie ieņēmumi ir 9,6 miljoni eiro.
Kā medijiem šodien pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Struktūrfondu departamenta direktore Santa Šmīdlere, šādai programmai ir būtiska loma kopīgā inovāciju programmu ekosistēmā. "Jau ir daudzas programmas inovāciju attīstībai, taču tās vieno tas, ka patlaban trūkst ideju. Studējošie ir ļoti nozīmīga sabiedrības daļa, kas ienāk darba tirgū, un programmas sekmīga īstenošana var kalpot kā pirmsinkubators dalībai tālākajās programmās," norādīja Šmīdlere.
Viņa pastāstīja, ka programmas izstrādes gaitā veikta priekšizpēte, secinot, ka kopumā tikai aptuveni trešdaļu studentu augstskolās varētu raksturot kā uzņēmīgus. Tāpēc programmas blakusmērķis ir panākt, ka uzņēmīgu studentu īpatsvars sasniedz 70%, nodrošinot, ka nākotnē pieaug to iedzīvotāju skaits, kas spējīgi piedāvāt idejas un dibināt savus uzņēmumus.
Studentu inovāciju programmas ieviešana ir daļa no pārmaiņām augstākās izglītības sistēmā, kas vērstas uz Latvijas augstākas pievienotās vērtības radīšanu un eksporta struktūras maiņu par labu augstas pievienotās vērtības produktiem un pakalpojumiem. Tas prasa konceptuāli jaunu pieeju augstākās izglītības saturam un kompetencēm, kādas studējošie iegūst studiju procesā, it īpaši tām kompetencēm, kas nepieciešamas produktu un procesu inovācijām, norāda IZM.
Plānots, ka programmas ietvaros studenti plānos un īstenos pētniecības un inovācijas projektus, apvienojot studiju laikā iegūtās teorētiskās zināšanas ar praktiskajām pētniecības un uzņēmējdarbības iemaņām, kā arī, risinot reālus tautsaimniecībai un sabiedrībai nozīmīgus jautājumus.
Studentu inovāciju programmā nozīmīga loma būs augstskolu un studentu sadarbībai ar komercsektoru. Programma paredz komersantu iesaisti gan studentu inovāciju programmu izstrādē augstskolās, gan pētniecības tēmu izvēlē un studentu inovāciju pieteikumu atlasē, gan arī studentu konsultēšanā un pieejas nodrošināšanā uzņēmumu infrastruktūrai. Tāpat paredzēts, ka komersanti varēs iegādāties interesējošos studentu inovāciju projektu rezultātus.
Šmīdlere tāpat uzsvēra, ka, piedaloties programmā, augstskolām jāizvērtē iespēja studentu inovāciju pasākumus integrēt formālajās studiju programmās, piešķirot kredītpunktus. Tāpat tām jāizstrādā mehānismi, kā tiks motivēts augstskolu akadēmiskais personāls, kā arī augstskolām jāsakārto administratīvās procedūras, lai izvairītos no tā, ka uzņēmēji nevar piedalīties programmā kādu administratīvu šķēršļu dēļ.
Augstskolas savās studentu inovāciju programmās varēs ietvert daudzveidīgus pasākumus, smeļoties idejas no inovatīviem uzņēmējiem, kā arī no veiksmīgas pašmāju un ārvalstu pieredzes, piemēram, inovāciju konkursi un sacensības, starpdisciplināri studentu projekti, inovāciju darbnīcas, vasaras skolas, specializētas mācības, mācību konferences, tīklošanās pasākumi un citi pasākumi, skaidro IZM.
Valdības apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka projektu īstenošanas rezultātā tiks radītas inovācijas - izstrādāti jauni produkti, procesi, pakalpojumi, tehnoloģiju, organizatoriskās vai mārketinga inovācijas, tiks izveidoti prototipi vai būtiski uzlabotas produktu izstrādes metodes, kā arī palielināsies studējošo nodibināto jaunuzņēmumu skaits un studējošo skaits, kas iesaistās biznesa inkubatorā, biznesa akseleratorā un citās agrās attīstības riska kapitāla programmās.
Plānots, ka projekti tiks sākti 2018./2019.akadēmiskajā gadā.