Studiju kredīti izsmelti

Tika plānots, ka tie būs aptuveni 2000 jaunu kredītu gadā. Taču Covid-19 radītā situācija izdarīja savas korekcijas, mazinot studentu iespējas atrast iespēju piepelnīties. Tāpēc daudziem vienīgais risinājums bija ņemt kredītu. To izsniegšana sākās 12. augustā, un jau septembra beigās Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nācās koalīcijas sadarbības padomei ziņot, ka šim mērķim atvēlētā summa ir iztērēta. 

To apliecina arī Swedbank, norādot, ka dažos mēnešos, kopš tā sākusi kredītu ar Altum garantiju izsniegšanu, parakstīto līgumu skaits pieaudzis par 63% salīdzinājumā ar 2019. gadu, proti, izsniegti 2390 aizdevumi, kas ir par 920 vairāk nekā pērn. Attiecībā uz aizdevuma summām statistika rāda, ka 45% gadījumu tās bijušas robežās no 5000 līdz 10 000 eiro, 37% – līdz 5000 eiro, bet desmitajā daļā – no 10 000 līdz 15 000 eiro. Tikai 5% gadījumu aizdevums pārsniedzis 15 000 eiro. Kopumā kredītiem līdz 8. novembrim iztērēts 16,1 miljons eiro, informē Swedbank. 

Lai turpinātu programmu, šim gadam papildu nepieciešami ap 650 000 eiro, un šos līdzekļus IZM rosina rast, pārdalot finansējumu starp IZM budžeta apakšprogrammām. Ja IZM piedāvātā resursu pārdale netiks atbalstīta, visticamāk, nākamajā gadā pieejamais kredītu skaits būs mazāks. "Svarīgi arī atcerēties, ka no šīs situācijas saprātīga risinājuma lielā mērā atkarīga iespēja turpmākajos gados piesaistīt kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai arī citas kredītiestādes. Šobrīd to īsteno tikai Swedbank," atgādina IZM.  
Finanšu ministrija (FM) ir noraidījusi IZM priekšlikumu, pamatojot ar to, ka tās izstrādātais un šogad ieviestais studiju un studējošo kredītu modelis nav ilgtspējīgs, jo arvien samazināsies iespējas izsniegt aizdevumus studētgribētājiem, tāpēc tas steidzami ir jāpilnveido. "Augstākajai izglītībai un pieteikšanās sistēmai atbalstam kredītu veidā ir jābūt visiem studētgribētājiem pieejamai, kā arī vienkāršai. Izprotot studiju un studējošo kreditēšanas valstisko nozīmību, uzskatām, ka nav atbalstāma situācija, ka tiek pasliktinātas kredītu ņēmēju iespējas saņemt kredītu atbilstoši noslēgtajiem līgumiem," norāda FM pārstāvis Aleksis Jarockis. 

Viņš atgādina, ka pagājušajā gadā Ministru kabinets atbalstīja koncepcijā ietverto ceturto rīcības variantu, kas paredzēja jaunā modeļa ieviešanu, izsniedzot orientējoši 2000 jaunu kredītu gadā ar vidējo kredīta summu 6500 eiro apmērā, nosakot kredīta izmaksu četros kalendārajos gados, sākot ar 2020. gadu, un turpinot kredītu dzēšanu bērnu dzimšanas gadījumā abiem vecākiem. Šā risinājuma īstenošanai tika atbalstīts arī papildu finansējums, plānojot, ka kopējā kredītlīgumu summa būs 13 miljoni eiro, bet nu tā sasniegusi 16,1 miljonu eiro. IZM apgalvojot, ka banka izsniedz un Altum garantē studentu kredītus atbilstoši vidēja termiņa budžetā paredzētajam programmas finansējumam, tomēr, ņemot vērā, ka līdz novembrim noslēgto kredītu līgumu kopsumma par 2,8 miljoniem eiro pārsniedz koncepcijā paredzēto, "ir secināms, ka aizņēmumi tiek izsniegti nekontrolēti". Turklāt IZM piedāvātais papildu finansējums 2020. gadā neatrisinot problēmas pēc būtības, bet tikai īstermiņā. 

"Nav pieļaujama situācija, ka risinājums tiek meklēts tikai tad, kad saistības jau ir uzņemtas. IZM ir jāsniedz priekšlikumi situācijas ilgtermiņa risinājumam, tai skaitā jāpiedāvā sistēmiski risinājumi, kā tiek nodrošināta jaunu kredītu izsniegšana, lai šogad un turpmāk tas notiktu IZM piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jānorāda, ka nākamā gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā IZM nebija iesniegusi pieteikumu par papildu finansējuma nepieciešamību šā jautājuma risināšanai," uzsver Jarockis.

Neraugoties uz Finanšu ministrijas noraidošo atbildi, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) pauž cerību, ka FM mainīs savu lēmumu un ļaus IZM no sava budžeta kreditēšanu turpināt: "No savas puses apņemamies, ka tiks turpināts darbs, izvērtējot, vai studiju kredītus varēs saņemt bez jebkādiem ierobežojumiem vai tomēr, balstoties uz absolventu monitoringa datiem, būs jānosaka prioritārās nozares, kas vairāk vajadzīgas darba tirgum, kā arī zinātnes attīstībai."
 
Par situācijas nopietnību satraukumu pauž Latvijas Studentu apvienības prezidente Katrīna Sproģe: "Nepietiekamā valsts atbalsta dēļ var sabrukt vairākus gadus rūpīgi veidotā studiju un studējošo kreditēšanas sistēma. Kopš 9. novembra valstī ir atkal izsludināta ārkārtējā situācija, un līdz ar to var pieaugt arī bezdarba līmenis. Šobrīd varam zaudēt studentiem ļoti būtisku atbalsta mehānismu. Izšķirošs būs 16. novembra koalīcijas sadarbības sanāksmes lēmums par atbalstu IZM piedāvājumam rast papildu finansējumu ministrijas iekšējos resursos, kas iepriekš saņēmis koalīcijas noraidījumu. Jāatgādina, ka vasarā, kad valdība lēma par finanšu pārdali dažādiem atbalsta pasākumiem, jau tad tika piedāvāts palielināt valsts finansējuma apmēru studējošo kreditēšanas programmai, taču tika saņemti solījumi, ka tas tiks pārdalīts, ja rudenī būs radusies nepieciešamība. Tāda nu ir radusies, taču koalīcijas teiktais pagaidām ir izrādījies tukšs solījums."