Augstskolu reitingi pasaulē, no vienas puses, dod iespēju izvēlēties savām prasībām atbilstošāko, sevišķi, ja izlemts studēt ārzemēs, no otras – vienmēr bijis strīdus objekts pašu mācību iestāžu vidū, jo nereti mazāk punktus ieguvušās uzsver šāda salīdzinājuma neobjektivitāti. Protams, atbildes uz visiem jautājumiem šie reitingi sniegt nevar, taču kādi tie vispār ir, kāpēc un pēc kādiem kritērijiem tiek veidoti?
DIVI BRITU REITINGI
Starptautiskā mērogā visbiežāk tiek minēti divi Lielbritānijā veidoti starptautiskie augstāko mācību iestāžu reitingi: augstākās izglītības analītikā specializējušās kompānijas Quacquarelli Symonds (QS) veidotais World University Rankings, kā arī nozares žurnāla Times Higher Education (THE) sastādītais tieši tāda paša nosaukuma reitings. Vienādie nosaukumi ir skaidrojami ar to, ka sākotnēji (laikā no 2004. līdz 2009. gadam) THE un QS reitingu veidoja kopīgi un tas attiecīgi saucās THE-QS World University Rankings. Pēc tam ceļi pašķīrās un katra no kompānijām kopā ar jauniem sadarbības partneriem publicēja savu vērtējumu, izmantojot atšķirīgas metodoloģijas.
Plašu pazīstamību jau iemantojušo nosaukumu sadalīt nebija iespējams, tādēļ, sākot ar 2010. gadu, pastāv attiecīgi QS World University Rankings un Times Higher Education World University Rankings.
Abu reitingu veidošanai tiek izmantoti attiecīgi 13 un 18 dažādi indikatori, kas ir nedaudz atšķirīgi, daļa no tiem subjektīvi (piemēram, aptaujas par reputāciju), un arī procentuālā katra faktora daļa kopējā punktu skaitā katram vērtējumam ir dažāda. Tieši jau minētās subjektivitātes piedevas dēļ abi reitingi gana bieži tiek kritizēti, šādu nostāju pamatojot ar to, ka tajos augstākas vietas tiek nodrošinātas vispirms Lielbritānijas, bet pēc tam anglosakšu valstu un primāri jau ASV augstākajām mācību iestādēm. Vienlaikus gan tas netraucē, piemēram, QS reitingam būt skatītākajam un meklētākajam šāda veida apskatam pasaulē.
Šī reitinga popularitāte gan varētu būtu skaidrojama arī ar to, ka līdztekus galvenajam vērtējumam tā interneta vietnē ir iespējams atrast arī dažādus papildu reitingus (piemēram, labāko studentu pilsētu reitingu QS Best Student Cities Rankings, labāko ilgtspējīgo augstskolu reitingu u. c.), kas papildina jau tāpat plašās iespējas salīdzināt augstākās mācību iestādes ne tikai pa reģioniem vai nozarēm, bet arī virknes dažādu citu parametru.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 30. augusta - 6. septembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!