"Nepaiet ne nedēļa, kad nesaņemtu kādas organizācijas vai kādas personas aicinājumu ieviest kādu jaunu mācību priekšmetu," šādi vēl septembrī bijusī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (Vienotība) sacīja intervijā ziņu aģentūrai BNS. Dažādi ierosinājumi, kā uzlabot mācību saturu skolās vai pat ieviest jaunus mācību priekšmetus, ik pa laikam izskan arī publiskajā telpā.
Viena no visbiežāk apspriestajām idejām ir skolās ieviest trešo sporta stundu, par ko stingri iestājās Latvijas Ārstu biedrība, norādot, ka steidzami jāmaina sabiedrības attieksme pret fiziskām aktivitātēm. Pret to neiebilda arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), prasot šim mērķim papildu finansējumu nākamā gada budžetā, tomēr valdība iniciatīvu neatbalstīja. Un, kā Dienai norāda ministrijā, tagad šī ideja atlikta.
Ar savu ierosinājumu nāca klajā arī Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma. Viņa uzskata, ka skolu mācību programmā vajadzētu iekļaut jautājumus par Latvijas kino, tālab izmēģinājuma stadijā vajadzētu izstrādāt un ieviest kultūrizglītojošu programmu. Pēc viņas teiktā, kino izglītība ir nepieciešama Latvijas un Eiropas kino pastāvēšanai, jo tieši bērni un jaunieši ir potenciālie kino skatītāji. Kino izglītība gan rosināta, kā kāda jau pastāvoša mācību priekšmeta sastāvdaļa. Savukārt, piemēram, Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube ieteicis ideju skolās ieviest patriotiski militāro audzināšanu. Pēc viņa domām, jaunietis jāmotivē piedalīties kopējā drošībā, un to var izdarīt tikai ar skolas palīdzību.
Pēdējā laikā papildus idejām par finanšu pratību, kritisko domāšanu un veselības mācību kā atsevišķu mācību priekšmetu aktuāls kļuvis jautājums par programmēšanu jau sākumskolā, ieviešot gan atsevišķu mācību priekšmetu, gan būtiski pilnveidojot mācību saturu atbilstoši mūsdienu vajadzībām.
Visu Annas Bērziņas rakstu Stundu sarakstā brīvu vietu vairs nav lasiet, 15. decembra, pirmdienas laikrakstā Diena!