Viņa norādīja, ka jāpārdomā tāda modeļa atbilstība, kurā skola pilda tikai sociālo funkciju, kā arī tas, vai skolas infrastruktūra tiek efektīvi izmantota. Tāpat jāizvērtē, vai 2020.gadā skolēniem būs nodrošināta izvēle attiecībā uz padziļinātu zināšanu apguvi kompetencēs balstītā izglītības sistēmā, pauda ministre.
Politiķe no vienas puses atzina, ka ir daudzas vidusskolas, kas neatbilst pastāvēšanas kritērijiem, tomēr reizē arī vērsa uzmanību, ka ir jārēķinās arī demogrāfisko situāciju un tiem reģioniem, kuros objektīvi nevar būt lielāks skolēnu skaits.
Ministre akcentēja, ka rītdien valdībā tiks skatīts starpziņojums, savukārt gala ziņojumu paredzēts sagatavot 2020.martā.
No 2020.gada 1.septembra vidējā izglītībā tiks sākta jaunā, kompetencēs balstītā mācību satura pakāpeniska ieviešana, tāpēc ir ļoti svarīgi apkopot informāciju, kādi ir infrastruktūras un skolotāju sagatavotības resursi, skaidroja politiķe.
Politiķe norādīja, ka pašlaik ir pārrunāta situācija ar vairāk nekā 90 pašvaldībām.
Kā akcentēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), valdības un ministres prioritātes ir izglītības nodrošināšanā atbilstoša kvalitātē.
Kā ziņots, divas trešdaļas no 74 pašvaldībām, ar kurām tikušās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) amatpersonas, norādījušas, ka tuvākajos gados izmaiņas vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīklā veikt neplāno, liecina informācija, kas iekļauta rīt valdībā izskatāmā ziņojuma "Par vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla izvērtējumu".
ha
Ass
Bilde