Šā gada 20. septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā skatīja VAS Privatizācijas aģentūra (PA) valsts vārdā celto prasību pret Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu par zaudējumu atlīdzināšanu valsts pensiju budžetam saistībā ar to, ka Kirovs Lipmans un Filips Lipmans likumā noteiktajā kārtībā neizteica obligāto AS Grindeks akciju atpirkšanas piedāvājumu.
Valsts puses pārstāvji lietā - zvērināts advokāts Mārtiņš Mežinskis un PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs - norādīja, ka tiesas spriedums tiks pārsūdzēts pilnā apjomā.
"Iepazīstoties ar pirmās instances tiesas spriedumu, esam konstatējuši, ka tiesas spriedumā ir sniegts nepareizs lietas apstākļu un pierādījumu juridiskais novērtējums, kā arī nepareizi piemērotas materiālo tiesību normas," norādīja Mežinskis.
Loginovs paziņojumā presei pauda, ka "tiesu instances jau iepriekš bija konstatējušas, ka lielākie akcionāri bija pārkāpuši likumu. Nevar būt situācija, ka mazākuma akcionāri ir bezspēcīgi, ja vairākuma akcionāri rīkojas nelikumīgi. Šī tiesvedība ir būtiska mazākuma akcionāru tiesību nostiprināšanai."
Jau ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) veica AS Grindeks akcionāru līdzdalības apmēru pārbaudi, kā rezultātā konstatēja, ka kopš 2010. gada 27. oktobra Kirovs Lipmans rīkojas saskaņoti ar Filipu Lipmanu un kopā ir ieguvuši līdzdalību AS Grindeks 50,02% apmērā. Pretēji Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajam Kirovs Lipmans un Filips Lipmans nav izteikuši obligāto AS Grindeks akciju atpirkšanas piedāvājumu.
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments ar 2016. gada 5. septembra spriedumu noraidīja Kirova Lipmana un Filipa Lipmana kasācijas sūdzības, atstājot Administratīvās apgabaltiesas spriedumu negrozītu. Līdz ar to ir atstāts spēkā lēmums, saskaņā ar kuru FKTK atzina, ka kopš 2010. gada 27. oktobra Kirovs Lipmans un Filips Lipmans rīkojas saskaņoti un nav izteikuši obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 66. panta pirmās daļas noteikumiem, par ko Kirovam Lipmanam un Filipam Lipmanam tika piemērotas soda naudas.
Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2017. gada 21. februāra sēdē pieņemto lēmumu PA ir pilnvarota valsts vārdā celt prasību tiesā pret Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu par zaudējumu atlīdzināšanu valsts pensiju budžetam sakarā ar to, ka Kirovs Lipmans un Filips Lipmans likumā noteiktajā kārtībā neizteica obligāto AS Grindeks akciju atpirkšanas piedāvājumu.
Latvijas Republikai nodarītie zaudējumi nosakāmi kā starpība starp cenu, par kādu obligātā AS Grindeks akciju atpirkšanas piedāvājumā AS Grindeks akcijas tiktu atpirktas no Latvijas Republikas, un cenu, par kādu akcijas bija iespējams pārdot publiskā izsolē. Saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 26. septembra rīkojumu Latvijas Republika publiskā izsolē pārdeva tai piederošās 219 780 AS Grindeks akcijas par līdzsvara cenu 3,85 eiro par vienu akciju, kopā par 219 780 akcijām iegūstot eiro 846 153. Neizsakot obligāto AS Grindeks akciju atpirkšanas piedāvājumu Kirovs Lipmans un Filips Lipmans Latvijas Republikai ir nodarījuši zaudējumus 1 903 294,80 eiro apmērā, pausts PA paziņojumā.
Savukārt šā gada martā laikraksts Diena vēstīja, ka Filips Lipmans 2009. gada aprīļa beigās vērsies FKTK un lūdzis savas kompetences ietvaros izskaidrot viņa tiesības un pienākumus, kas izriet no Finanšu instrumentu tirgus likuma saistībā ar viņa iecerēto Grindeks akciju iegādi. Iesniegumā Lipmans bija minējis, ka viņa "mērķis, iegādājoties AS Grindeks akcijas, ir ieguldīt savus brīvos naudas līdzekļus sekmīgi darbojošās akciju sabiedrības vērtspapīros un gūt ienākumus no dividendēm vai vēlākas šo vērtspapīru atsavināšanas". Lipmana uzdotā jautājuma iemesli bija skaidri – precīzi noskaidrot, vai gadījumā, ja viņam un vecākiem kopā piederošo akciju īpatsvars pārsniegs 50% no visām Grindeks akcijām, viņiem nevajadzēs izteikt citiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.
Finanšu instrumentu tirgus likums, kura skaidrojums bija nepieciešams Lipmanam, gan nosaka, ka akcionāri ir uzskatāmi par personām, kuras rīkojas saskaņoti, ja šādas personas ir ne tikai laulātie, bet arī augšupējie un lejupējie radinieki līdz pirmajai pakāpei, taču vienlaikus likums ir pilns arī ar dažādām atrunām. Šādā situācijā vēršanās FKTK pēc skaidrojuma bija likumsakarīga un pamatota.
Kā liecināja Dienas rīcībā esošā FKTK atbilde, kas datēta ar 2009. gada 8. maiju, uzraugošā iestāde, uzskaitot veselu virkni likuma normu, deva pārliecinošu un viennozīmīgu atbildi – Lipmanam, iegādājoties Grindeks akcijas, kopā ar vecākiem neiestāsies pienākums izteikt pārējiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.
2014. gada novembrī FKTK padome, savā lēmumā pieminot tos pašus Finanšu instrumentu tirgus likuma pantus, konstatēja, ka tas, ko FKTK piecus gadus iepriekš faktiski bija atļāvusi veikt Lipmanam un pārējiem Lipmanu ģimenes locekļiem, tagad tās izpratnē ir pārkāpums.
Kirovs domā, ka